Komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (JL) norādīja, ka Vilnis Edvīns Bresis (ZZS) un Dainis Turlais (LPP/LC) nav apmeklējuši nevienu apakškomisijas sēdi.
Žurnālistiem radās iespaids, ka kvorums tiek norauts apzināti, jo uz sēdi bija atnācis arī PCTVL deputāts Juris Sokolovskis, kurš sākumā stāvēja pie telpas durvīm, bet pēc tam aizgāja.
Laikā, kad bija jāsākas apakškomisijas sēdei, tajā pašā telpā beidzās Juridiskās komisijas sēde. Diena novēroja, ka vairāki apakškomisijas deputāti - Inese Šlesere (LPP/LC), Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), Andris Kāposts (ZZS) atstāja telpu, nepaliekot uz apakškomisijas sēdi.
Šodien deputātiem bija jāsniedz atbilde, vai viņi atbalsta S.Āboltiņas piedāvāto kompromisa variantu par nepieciešamo balsu skaitu referendumā par Saeimas priekšlaicīgām vēlēšanām. S.Āboltiņa aicināja partijas izvērtēt, vai tās atbalstītu kvorumu 2/3 no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem.
Jau vēstīts, ka visas valdības partijas stingri iestājas, ka nepieciešamajam kvorumam ir jābūt pusei no visiem balsstiesīgajiem, kas būtu ap 750 000 pilsoņu. Savukārt Konstitucionālo tiesību komisijas vadītājs Egils Levits jau ir norādījis, ka mēģinājums noteikt tik augstu slieksni padarītu šo normu neefektīvu. S.Āboltiņas piedāvātais kompromiss paredz, ka kvorums būtu aptuveni 599 000 pilsoņu. Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī LPP/LC paliek pie iepriekšējā viedokļa, ka tai ir jābūt pusei no balsstiesīgajiem. Savukārt TP pēdējā laikā kļuvusi uzmanīgāka un neko nenoraida, un sola izvērtēt arī jauno piedāvājumu. Atšķirībā no ZZS un LPP/LC tā atbalsta arī diskusiju par Valsts prezidenta tiesībām atlaist Saeimu, kamēr pārējās trīs valdības partijas — arī TB/LNNK — uzskata, ka esošais regulējums Satversmē ir pilnīgi pietiekams, lai prezidents krīzes situācijā varētu rosināt parlamenta atlaišanu.