Lielākā šķēpu laušana paredzama par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, un dubultpilsonības piešķiršanu ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem.
Apakškomisijas vadītājs Ingmārs Čaklais (Vienotība) pastāstīja, ka apakškomisija trešdien izskatīs uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus un diskutēs par minētajiem strīdīgajiem grozījumiem, jo pašlaik "visas ambīcijas ir izliktas uz galda, tagad tās jāsaliek pa grupām vienā tabuliņā". Deputāts norādīja, ka frakciju vidū nav vienprātības, vai nepilsoņu bērniem, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, pilsonība piešķirama automātiski, kā arī par dubultpilsonības piešķiršanu ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem.
Čaklais atzina, ka grozījumu izvērtēšanu pirms virzīšanas skatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā un plenārsēdē būtu ar mieru kaut vai paildzināt par mēnesi, lai iznākums būtu skaidrs.
Zatlera Reformu partija (ZRP) iesniegusi grozījumus pilsonības likumā, lai nepilsoņu un bezvalstnieku bērniem, kas piedzimuši Latvijā, turpmāk pilsonību piešķirtu automātiski. ZRP uzskata, ka šo bērnu piederība Latvijai ir noteikta ar piedzimšanas brīdi un tai nedrīkst likt birokrātiskus šķēršļus. Turklāt partija uzskata, ka pašlaik ir izšķirošs brīdis, "kad jāizrāda pretimnākšana un laipnība".
Apakškomisijas deputāts Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) atzina, ka, ņemot vērā apakškomisijas un Juridiskās komisijas deputātu politisko sadalījumu, maz ticams, ka viens otrs no priekšlikumiem varētu "iziet cauri". Savukārt, nonākot līdz likuma grozījumu apstiprināšanai Saeimas sēdē, diez vai varēs iztikt bez ZZS un sešu neatkarīgo deputātu balsīm.
Rasnačs gan arī piebilda, ka ar Pilsonības likuma grozījumiem lieka kavēšanās nav pieļaujama, jo jautājumā par dubultpilsonību ir liels ārvalstīs dzīvojošo latviešu spiediens. Tomēr visai ticams, ka pirms grozījumu skatīšanas trešajā lasījumā sagaidāmi vēl jauni priekšlikumi.
Saskaņas centra (SC) viens no pārstāvjiem Valērijs Agešins izklāstīja, ka SC frakcija priekšlikumus iesniegusi trīs blokos - par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, paredzot kompromisa variantu, kad tam piekrīt viens no vecākiem. SC arī atbalsta dubultpilsonības piešķiršanu ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, nešķirojot valstis, kurās viņi dzīvo. Šī pozīcija atšķiras no koalīcijas partiju viedokļa, ka dubultpilsonība piešķirama Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs dzīvojošajiem latviešiem.
Savukārt trešais no priekšlikumiem paredz atcelt aizliegumu bijušajiem Komunistiskās partijas biedriem iegūt pilsonību, jo kopš Komunistiskās partijas likvidēšanas ir pagājuši 20 gadi, kas esot pietiekams termiņš. Arī Satversmes tiesa savā spriedumā ir norādījusi, ka likumdevējam jāizvērtē, vai pilsonības iegūšanas ierobežojumi nav grozāmi, pauda deputāts.
Agešins atgādināja, ka SC un ZRP pozīcija sakrīt attiecībā uz pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem un, iespējams, savu atbalstu šajā jautājumā varētu nodrošināt arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, viņš vērtēja. Tāpat visai lietišķas un izsvērtas diskusijas varētu būt par dubultpilsonības jautājumu, kamēr trešais SC priekšlikums par ierobežojumu atcelšanu bijušajiem Komunistiskās partijas biedriem esot loģisks priekšlikums, ņemot vērā pagājušo laika periodu.
Savukārt ZZS frakcija pašlaik Pilsonības likuma grozījumu jautājumā nav detalizēti iedziļinājusies, bet plāno to darīt tuvākajā laikā, atzina frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Grozījumus Pilsonības likumā otrajā lasījumā trešdien skatīs Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti kopā ar Tieslietu un Ārlietu ministriju pārstāvjiem. Pēcāk tos vērtēs Saeimas Juridiskā komisija un virzīs skatīšanai Saeimā. Pēc tam likuma grozījumi vēl jāizskata komisijās trešajā galīgajā lasījumā un jāapstiprina parlamentam.
Jau vēstīts, ka valdība ir atbalstījusi Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus pilsonības likumā. Grozījumi paredz, ka personai vienlaikus ar Latvijas pilsonību varēs būt arī kāda no Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu pilsonībām. Dubultā pilsonība var izveidoties personām, kas citas valsts pilsonību, pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā.
TM grozījumi Pilsonības likumā paredz dubulto pilsonību bērniem – ja viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un bērns ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, ir ieguvis citas valsts pilsonību. Valdība arī atbalstījusi TM priekšlikumu, kas paredz iespēju nepilsoņu ģimenē dzimušam bērnam kļūt par pilsoni, ja to atbalsta viens no vecākiem.
Saņemtas arī vēstules no ārzemju latviešiem. Tā, piemēram, Austrālijas latvietis laikraksta Latvietis redaktors Gunārs Nāgels aicinājis iekļaut likuma grozījumos normu, ka dubultpilsonība ar Austrāliju ir pieļaujama bez ierobežojumiem.
Pilsonības likums tika atvērts 10.Saeimas laikā un to pārņēma arī 11.Saeima.