Devalvācija un maldu ceļi

Pareizi! Un esmu lepns par to. Tur ir augsts līmenis.

"Jānis Bērziņš, Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras pasniedzējs" un ilgadējais LU doktorants...

Mani visvairāk uzjautrina autora draudi par devalvācijas sekām: "Inflācija nozīmē mazākas reālās algas. Latvijas gadījumā to rezultāts būs laupīšanu, zādzību, alkoholisma un pašnāvību pieaugums. Tāpat tas palielinās emigrāciju, palielinot kvalificēta darbaspēka trūkumu un vēl vairāk apgrūtinot jauna biznesa sākšanu." It kā tas viss jau Latvijā nenotiktu ar mūsu "stabilo latu".... Protams, ka devalvācija viena pati neko nemainīs, ir nepieciešama jau autora minētā nodokļu politikas maiņa un citi pasākumi. Taču kopumā autors pilnīgi pareizi atzīmē, ka Lata devalvācija būtu ilgtsspējīgas ekonomikas pamats, par kādu diemžēl Latvijā neviens nedomā :(

nevaru agaidīt, kad man pie viņa būs lekcijas

Raksts sakas ar to, ka analizee pirmskludu krizei - Rimsevica monetaro politiku, kas ir bijusi loti nepareiza. Tatad viens krizes vaininieks ir atrasts. Otrkart. Nodoklu sistemas sakartosana ir otrs akmens, kas ievilka un nelauj Latvijai iziet no krizes. Pasreizejaa valdiba tapat kaa veca nodoklus negrib pareizi sakartot. Kamer pie varas joprojam ir TP nekas labs nenotiks, tikai deka rausana uz TP pusi. It kaa valsti sakartot nemaz nebutu tik gruti. Vajadziga vienkarasi jauna valdiba, kas pienem attistibu sekmejosus nodoklus un bagatnieku maksasanu beidzot caur nodokliem. Ir laiks maksat siem 10 % miljonaru, kas tadi kluvusi apzogot valsti. Tapat jaatcel visas aizsargsistemas vecajiem, un tas lautu vinus saukt pie atbildibas. Janak jaunai, drosmigai un godigai valdibai.

Kad Latvija tiks vaļā no lata kā tāda, tāds biedri, ir jautājums! :)))

Kas ir devalvācija? Valūtas vērtības jeb pirktspējas samazināšana? Tādā gadījumā lats ar inflāciju visus šos gadus jau sen ir devalvējies vismaz 4 reizes. Neticat? Ja mēs skatamies uz 1993.gada lata pirktspēju - t.i. preču daudzumu, ko varēja nopirkt par 1 latu un 2009.gada pirktspēju, tad ir acīmredzami, ka tagad par to latu var nopirkt vismaz 4 reizes mazāk preču vai pakalpojumu.

CIK LABI PATEICA... PIE VARAS IR PARAZITI KVADRATA.. KAS SAVA ALKATIBA PAT NESAPROT KA NOGALINOT UPURI MIRS PASI..

Tu acīmredzot ne tā būsi sapratis manis teikto, līdz ar ko sagrozījis tā jēgu līdz nepazīšanai, es runāju par korupciju un otkatu sistēmu, kā problēmu, kas sadārdzina gala produktu un padara to nerentablu krītoša pieprasījuma apstākļos. Es nerunāju par valsts lomu tirgus regulēšanā, tā ir atsevišķa tēma, ja vien mēs korupciju un otkatu sistēmu neuzskatam par dabisku un neatņemamu valsts "regulējumu" tirgus un uzņēmējdarbības jomā. Es arī nepiedāvāju nekādus risinājumus, es vienkārši saku - demokrātiskās sistēmas ietvaros risinājuma šai problēmai nav. Vienīgais risinājums ir pēkšņa un masveidīga cilvēku bāzes vērtību sistēmas maiņa, kad pēkšņi visi kļūst godīgi, sāk strādāt nesavtīgi kopējā labuma vārdā, kad atsakās no alkatības un tūlītēja materiālā labuma nākotnes vārdā, bet tā ir utopija, nevis risinājums, jo tā nekad, nekur nav noticis un nenotiks. Varbūt, pēc daudziem, daudziem gadiem te var izveidoties zviedrijas sociālisms, bet es stipri šaubos, mūsu sabiedrībai nekādas normālas vērtības, kas būtu vērstas uz valsts attīstību un sociālo labklājību netiek audzinātas. Mūsu sabiedrībai tiek ieaudzināta bēdīgi slavenā sociāldarvinisma konkurences teorija, tas ir - uzmet tuvāko, kas nav konkurētspējīgs, tam ir jāiznīkst utt., tas ir karš katram pret katru izdzīvošanas vārdā. Ja mēs runājam par valsts lomu ekonomikas regulēšanā, tad ir acīmredzami, ka pat oficiālā propoganda te dod ārā pretrunīgus viedokļus, no vienas puses tiek slavināta fikcija - "brīvais tirgus", no otras puses "valstij ir jāglābj.....", brīžiem vārdi tā kontrastē ar darbiem, ka tas ir acīmredzami par cilvēkam bez jebkādām zināšanām par ekonomiku vai politiku. Piemēram, vienkāršs un loģisks jautājums - kā banku nacionalizācija iet kopā ar kapitālismu? Ja "brīvais tirgus" pats visu noregulēs, tad kamdēļ jādrukā nauda "finanšu sektora stabilizācijai" un jāaizdod valstīm? Ja mums ir brīvā tirgus ekonomika, kas ir ražošanas, tirdzniecības, emisijas un citas kvotas?!!!! kaut kā atgādina plānveida ekonomiku, kur saliekot kopā izsniegtās kvotas varētu diezgan precīzi, cik, kas tiks saražots un notirgots. Absurdu, melu un dezinformācijas mums ir pārāk daudz.

Tas,ka devalvācija ir malds,tam jābūt skaidram. No pārvaldības viedokļa pinīgi nepareiza ir uzsvara likšana uz nodokļu noteikšanu un administrēšanu.Kā teicis K.Marks,valsts - tie ir nodokļi,acīmredzot paši to nezinot Repše un Dombrovskis ir kļuvuši par īstenākajiem marksistiem. Ir arī cits apzīmējums - nodokļi ir iedzīvotāju maksa par valsts pakalpojumu. VALSTS PAKALPOJUMS - vai tas tiek īstenots ? Skaidrs,ka nē.Mūsu valstiskuma nesēji vienkārši nav valstsvīri,kā raksta J.Bērziņs: tikai lietu kārtotāji.Lūk ļaunuma centrs. Mazas valsts ekonomiskais centrs ir BANKA,diemžēl - LB nav šis centrs,bet Saeimas deputāti nekad nav mācijušies un tāpēc nesaprot,ka ekonomiskā teorija un finansu teorija ir dažādas teorijas.Kopumā sabiedrība neatšķir jēdzienu - nauda un kapitāls fundamentālo atšķirību. Paskatieties tikai uz Šveici un Luksenburgu,par Monako un Lihtenšteinu nerunājot. Pusmiljona iedzīvotāju Luksemburga strādā ar kapitālu un dzīvo no tā. Diskusijai un pārdomām vajadzīgs raksts.

lūk raugaities foto uzņēmumā- tas ir viens līderis harismātiskais....mēs to varam un gribam, mēs visi kā viens to apstiprinām... Bet ja nopietni- jūsu apsvērumi par valūtas kursu svārstībām un perturbancēm ir pamatoti ar pētījumiem jo dziļiem, mēs piekrist tiem sliecamies. Protams, diemžēl zemes pievilanas spēks turpinās darboties un izpaust savu postošo ietekmi arī turpmāk...

Raksts ir teicams. Ir iespējams to uzlabot vairākos punktos. Piedāvāju divus: 1) būtu vērtīgi izvērst analīzi par valūtas kursu un ekonomisko attīstību. Tas viestu skaidrību, ka 2006.-2007.g. M1 pieaugums un valdības pieaugošie izdevumi un 2008.-2009.g M1 samazinājums un valdības iepriekš fiksētie izdevumi bija viens no faktoriem budžeta iztrūkumam, papildus citiem, ne mazāk nozīmīgiem. Iesākumā ikvienas naudas vienības skaits pieauga, bet naudas vienības pirktspēja mazinājās; vēlāk naudas vienību skaits samazinājās, bet ikvienas naudas vienības pirktspēja pieauga, kam valdības fiksētās cenas bez strīdiem tika pielāgotas, paaugstinot izdevumus, bet ar grūtībām tiek pielāgotas, samazinot izdevumus. Mazliet skarbas lirikas: tika saskatīta inflācijas* mirāža un iztērēti milzīgi spēki, lai aiztrauktos tālu tuksnesī. Autors uzskata, ka naudas daudzums apgrozībā (M1) ir konstants, tāpēc lats ir pārvērtēts. Valūtas kurss ir atkarīgs no naudas daudzuma apgrozībā, ko Latvijas Banka regulē – uzpērkot vai pārdodot EUR pret LVL. Atlikušais valūtas kursa pārvērtējums tiek izlīdzināts ar preču un pakalpojumu cenu izmaiņām. 2) grūti piekrist autoram, ka neoliberālā politika var atbalstīt valūtas devalvāciju. Tā var būt vienīgi autora aprakstītā "aplamā neoliberālā politika". Man zināmā neoliberālā politika ir pret valdības iejaukšanos ekonomikā, arī valūtas devalvāciju. Komentārs par ciniķa teikto: norādīt uz korupciju kā problēmu, ko iespējams atrisināt ar valdības mazāku iejaukšanos tirgus procesos, un pēc tam piedāvāt lielāku valdības iejaukšanos tirgū, raksturotu kā savdabīgu loģiku. * Ar inflāciju apzīmēts naudas daudzuma pieaugums apgrozībā, nevis preču un pakalpojumu cenu līmeņu celšanās, kam pirmais var būt par cēloni. Cenu līmeņu celšanos var izraisīt arī ražošanas līdzekļu daudzuma samazināšanās.

Par valsts bankām- baidos, ka tur sēdēs aptaukojušies ierēdņi ar smagiem dupšiem.

Un vēl, runājot par investīcijām. Tieši tā ir šīs globālās krīzes īpatnība - investīciju un kapitāla efektivitātes kritums. Mēs varam skaisti runāt, bet ir daži bet. Ok., pieņemsim, ka es esmu miljardieris un gibu investēt, tajā pat laikā es zinu, ka globālais pieprasījums krīt un krīt visās nozarēs, jo patērētājiem visā pasaulē ar kreditēšanas izbeigšanos krīt pirktspēja, kas nozīmē, ka saraujas pieprasījums. Problēma nav ražošanā, vēl vairāk - tās produktivitātē, to var kāpināt un kāpināt, bet tas viss kļūst bezjēdzīgs, ja nav realizācijas tirgus, kur to galaproduktu pārdot. Mēs bieži dzirdam sausus it kā neko nenozīmējošus ciparus - piemēram, rūpniecības apjomi kritušies par tik un tik procentiem ( pēdējā ziņa, ka vidēji eirozonā tā ir nokritusi par 17%). Un investīciju problēma ir sekojoša - jau esošās ražošanas jaudas visā pasaulē ir par lielu, tas ir lielākas par pieprasījumu un realizāciju, tas nozīmē, ka pie krītoša pieprasījuma tik daudz rūpnīcu un ražošanas kā tādas nevajag. Tai pretī nav pietiekams skaits maksātspējīgu patērētāju. Klasisks piemērs ir autonozares visās attīstītajās valstīs. Tur pieprasījums pēc auto pēdējos mēnešos tika uzturēts ar mākslīgu stimulēšanu, tas ir, kad valsts piemaksā pircējam, lai tikai viņš to auto pērk. Un te ir tas jautājums - ja piepasījums krīt visās nozarēs, tad, kur man kā miljardierim ieguldīties, lai es nepakāstu savu naudu? Es varu uztaisīt super puper rūpnīcu, tikai kam es to preci pārdošu, ja tādas pašas preces ir pilnas noliktavas citiem un tie citi, lai nevajadzētu apturēt tekošo ražošanu, drīz būs gatavi savu preci pārdot 3-5 reizes zem pašizmakas, jo labāk 1 dolārs nekā to izmest miskastē vai vēl samaksāt par utilizāciju. Jebkurā gadījumā tādos apstākļos es naudu pakāšu nevis atgūstu, jo es nevarēšu konkurēt ar jau gatavu ražošanu, man manējā vēl jāuzceļ ieguldot lielus līdzekļus. Te ir problēma - kā un vai vajag stimulēt patērētājus, lai pieaugot pieprasījumam varētu kāpināt ražošanas jaudas un lepoties ar izaugsmi.

Jāpiekrīt, ka uz apkārtējo murgu fona ( no banku un citu "ekspertu") šis ir reti sakarīgs raksts, kur šis tas arī tiek analizēts apskatot vairākus scenārijus un piedāvājot savu redzējumu par turpmākajiem risinājumiem tautsaimniecības atjaunošanai. No savas puses vēl gribu piebilst, ka vēl viens tautsaimniecībai ļoti būtisks virziens ir cīņa ar milzīgo korupciju. Iėrēdņu otkati un kukuļi nenormāli sadārdzina jebkuru uzņēmējdarbību un gala produkta cenu ar to ietekmējot tā saukto konkurētspēju cenu ziņā. Tikai šajos apstākļos tā ir neatrisināma problēma - kas ar to korupciju un otkatiem cīnīsies? Tie paši, kas to visu saņem? Diemžēl nē. Un te ir sistēmas problēma, mūsu valstī sistēma ir iekārtota "demokrātiski", tas ir - tie, kam ir nauda izveido paši vai sponsorē partijas, kad partija nokļūst pie varas, tā visos vadošajos amatos, tajā skaitā tiesībsargājošās iestādēs sākot no policijas un beidzot ar augstāko tiesu saliek savējos cilvēkus, kam maksā ikmēneša kukuli, nodrošinot pieklājīgus dzīves apstākļus. Un te lieta ir tāda, ka bez priekšnieka ziņas neviens neko nevar izdarīt un viņam neļauj un neļaus izdarīt, pat, ja kāds atsaldētais priekšnieķelis atrastos, kas ļautu ierosināt operatīvās lietas uz pelēkajiem kardināliem, tad proķenē un augstākajā tiesā neviens nevienu akceptu uz speciālajiem pasākumiem nedotu. Vēl vairāk, to priekšnieķeli pašu izmestu no darba ar formālu iemeslu vai uzsāktu kriminālprocesu pret viņu. Sistēma ir atstrādāta un darbojas. KNAB tur īpaši neko nevar pasākt, tieši minētā "tiesikuma" dēļ. KNAB var aizturēt tiesnešus, policistus, prokurorus, bet nekad tos, kas ir pie varas. Tos, kas kādreiz bija pie varas un kuri zaudējuši ietekmi, tos jā, tos viņi pēc speciāli iedotas ( no tiem pašiem pelēkajiem kardināliem) infas dažreiz var aizturēt apzināti vai neapzināti izpildot pasūtījumu uz "nepaklausīgiem" miljonāriem. Tā, ka, krītoša pieprasījuma apstākļos 10 kukuļi 10 dažādās iestādēs tā saucamajai birokrātijas pārvarēšanai, jeb "tiesiski" izsakoties par dažādu atļauju un saskaņojumu saņemšanu, padara to uzņēmējdarbību nerentablu jau pašā sākumā. Visu līmeņu korupcija ( bet sevišķi politiskā) - tā ir viena no lielākajām problēmām, ja ne pati lielākā mūsu nabaga banānrepublikā. To var pārvarēt tikai mainoties sistēmai vai valst iekārtai vai arī trešajam spēkam no ārpuses pilnībā pārņemot varu valstī.