Deviņi priekšlikumi, kā uzlabot valsts pārvaldi

par attieksmes maiņu - šis ir visgrūtāk paveicamais uzdevums. kā autore redz to īstenotu? nav noslēpums, ka lielākā problēma administrācijā ir tās greizie pamati - tā ir veidota, balstoties uz pieņēmuma, ka nevienam nevar uzticēties, tāpēc likumdošana un procedūras ir piebāztas ar kontroles mehānismiem. tāpēc vidējā līmeņa vadītājiem vai ierēdņiem nav tiesību pieņemt lēmumus, līdz ar to arī nav nekādas atbildības. tāpēc valsts pārvaldē nav uz klientu orientēta attieksme. tiktāl cik sniedzas mana saprašana, šo problēmu var risināt tikai un vienīgi ar varas decentralizācijas palīdzību - lēmumu pieņemšana un kontrole maksimāli tuvu iedzīvotājiem. jā - un nauda (nodokļu ieņēmumi) arī. ja Latvija īstenotu šādu strukturālo reformu krīzes laikā, tad vismaz mana pārliecība ir, ka pašvaldības ar ierobežotajiem līdzekļiem spētu paveikt daudz vairāk nekā centrālā valdība.

Piekritu "x" Par piemeru Izglitibas un Zinatnes ministrijas ieredni kopa ar Finansu ministrijas ieredniem ir sveti parliecinati, ka vini zin labak par skolu direktoriem cik kuram skolotajam kura skola vajag algu. Ministre kopa ar visu ministru kabinetu par lemt par naudas sekosanu skolniekam cik tik pietiek speka, tik un ta beigas izradas ka tarifikacijas jaapstiprina Izglitibas ministrijas finansu departamenta. Ilgadeja IZM Finansu departamenta direktore Stala publiski pasaka ka nepiekrit principam nauda seko skolenam. Nemot vera ka tas ir tiesa pretruna ar Ministru kabineta vinai uzdoto varetu padomat ka vina nakamaja diena grasas rakstit atlugumu. Tomer ne! Pec pus gada visi ar parsteigumu konstate ka it ka jau nauda seko skolenam, tomer tikai tada mera un veida ka to nosaka IZM Finanisti. Trisreiz var minet uz kuru ministrijas departamentu neattiecas statu samazinasana un kuram departamentam ir lielakie vadibas ligumi, lai kompensetu formalo algas samazinajumu... 1:0 Gruskevica/Stalas laba pret Koki

diemzel jaatzist ka nevaru piekrist ne tikai zalana un jarinovskas priekslikumiem, bet ari kornas idejam. Butu sagaidijis no augsti kvalificeta jurista, kada neparprotami ir korna, vairak analizes un ekspertizes valsts parvaldes reformas juridisko skerslu analize. Nepatikama karta kornai skiet ka vina ir eksperte jomas, kuras vinas pieredze ir marginala. Tas raisa satraukumu, jo pec manas lielas parliecibas, lielakais vairums irednu ir lidzigas domas par savu kompetenci. Saskatu zinamas paraleles starp videja valsts parvaldes ieredna domasanu un kornas domu gajienu. Tas uztrauc.

Kāds sakars Zalāna ierosinājumiem ar Jarinovskas rakstu? Ko jaunu pateica Jūsu raksts? Cerīgais "Tā vietā man ir deviņi priekšlikumi. Saprātīgi, racionāli, ieviešami un izpildāmi.", manuprāt, rakstā īstenojās ūdeņainā papļāpāšanā.

Kas ir profesionāls un kas - nē? Valsts pārvalde pieņem dažādus lēmumus, kas vienreiz ir labvēlīgāki vienai sabiedrības daļai, citreiz - citai. Tādēļ arī vieniem tie paši lēmumi liksies profesionāli, citiem - neprofesionāli. Tāpat kā akadēmisko grādu skaits nebūt neliecina par speciālista spējām un profesionālismu. Tādēļ to visu izvērtēt arī nemaz nav tik vienkārši. Bet protams arī es neapšaubu, ka reforma ir vajadzīga, lai atteiktos no nevajadzīgām funkcijām un samazinātu birokrātiskās procedūras, līdz ar to ierēdņu skaits arī samazināsies.

Kamēr gudrinieki šeit filozofē, caur VSS un kabinetiem soļo dažādi jauni MK noteikumi, kuros ierēdņi eksekūciju bailēs turpina nostiprināt nepieciešamību pēc birokrātiskām procedūrām, pēc uzblīdušā pŗvaldes aparāta. Viss teorētiski skaidrs jau sen, taču tos diedziņus, ar kuriem var manipulēt pār valdību, saeima netaisās izlaist no savām "visgudrajām" rokām...Virtuālā vide viņus pagaidām neuztrauc , jo it kā neskar, viņi dzīvo citā pasaulē.

"~ 300K LVL gadā, kas nav slikti, bet ir piliens jūrā." ------------------------------------------- Driikst dazhas piles - noraadiishu bankas kontu.

"Vai samazinaajums ir rokaade?" === :) Pieņemsim, ka ir 14 ministriju, kas nodršina n funkcijas un kurās strādā m ļautiņu ar veiktspēju l. Samazinām tikai ministriju skaitu, un dabonam, ka ir piem 8 ministrijas, kas nodršina n funkcijas un kurās strādā m ļautiņu ar veiktspēju l. Ietaupījums - 6 ministru lagas ~ 300K LVL gadā, kas nav slikti, bet ir piliens jūrā.

Īsi nesaprotu, kādu iemeslu dēļ Jūs kritizējat Jarinovsku kopā ar Zalānu, ja Jarinovska jau ir diezgan iznīcinoši kritizējusi šo Zalāna plānu. Vai Jūs esat strādājusi valsts pārvaldē?

"Apgalvojums, ka tā (valsts pārvaldes kompetence) pašreiz īsti neatbilst nepieciešamajam līmenim, lielā sabiedrības daļā rastu atbalstu". ----------------------------------------------- L joti sarezhgjiits teikums :) Tomeer jaatceras, ka ir slideni speeleeties ar sabiedriibas viedokli kriizes laikaa. Tas ir diezgan emocionaals un nekaadaa gadiijumaa nav objektiivs pret valsts paarvaldi un taas paarstaavju kompetenci. Taa vispaarinot var zaudet patieshaam labus risinaajumus un darbiniekus.

"Zalāna plānā piedāvāts atstāt astoņas ministrijas esošo četrpadsmit vietā. Šāda ministriju rokāde nepieciešama, šaubu nav." ------------------------------------------------------ ------ Vai samazinaajums ir rokaade?

Jās, visam varētu piekrist, tikai, tikai, kam tas šinī valstiņā intetresē? Vismaz tiem kam par to būtu jādomā, tas neinteresē noteikti, un, paši augstākie ierēdņi tāpat jūtas labi kāpēc viņiem vajadzīgas kādass pārmaiņas. Par to asttieksmes maiņu - atļaujiet pasmaidīt, mūsu ierēdņiem, ne visiem, bret, lielai daļai attieksme tāda, ka iedzīvotāji ir traucēklis, tīri padomiskas, nevis, ka viņi eksistē no iedzīvotāju un uzņēmēju nodokļiem, tāpēc, iedz. ir primāri, viņi ir sekundāri. Mainīt attieksmi viņus var tikai piespiest, ar dažādiem lidzekliem. Bet pamatā jau tas, ka augstākā ierēdniecība saaugus=i ar attiecīgo partiju, un "roka roku mazgā".

Profesionāla valsts pārvalde maksā. T.i., laba izglītība maksā. Un, ja par labu izglītību jāmaksā no dažiem tūkstošiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu gadā, tad kļūst pilnīgi skaidrs, ka valsts pārvalde to apmaksāt šobrīd nevar. Ne pašas mācības, ne arī cilvēku, kurš par šādu izglītību samaksājis pats. Bet tas ir tikai viens no aspektiem. Es varu zināt Valsts pārvaldes iekārtas likumu no galvas (jo ikdienā ar to strādāju kopā ar pārējem kolēģiem), varu būt ieguvis vislabāko izglītību, bet, kamēr pret mani ir attieksme kā padomju laikos (runājot par personāla menedžmentu) un kamēr ir rinda ier'ēdņu, kurus it kā nevar atlaist pēc likuma, it kā vēl kādu iemeslu dēļ, tā vietā atlaižot tos, kuri strādā, bet kurus likums tik daudz neaizsargā, turklāt strādājošo ar labāko izglītību atstāj ar arvien zemāku algu - nekas nemainās. Kā jau autore saka - jāmainās augstāko amatpersonu domāšanai un attieksmei. Bet vai to ir iespējams izdarīt? Ņemot vērā, ka - būsim reāli - augstākās amatpersonas nemainīsies?

Bet kāpēc ierēdņiem būtu jāgrib tās ieviest? Tagad taču viņiem ir ļoti laba dzīve, noregulēta sistēma savās siles interesēs. Kā piespiest valsti šis tik pašsaprotamās lietas ieviest?