Dimiters: izrādē par Ulmani gribam parādīt, ka valstij vajag saimnieku

“Par Ulmani nav teiku, romānu, mītu, kādi ir par lāčus plēsošiem diždēliem, Finku, lidojošu kalēju, Saulcerīti... Tomēr viņš izdarīja vairāk kā visi diždēli kopā - viņš ideālu iemiesoja, lai gan no kraujas bezdibenī arī iegāzās kopā ar melno (lasi - sarkano) bruņinieku,” sižeta aktualiāti pamatoja K.Dimiters.

Viņš uzskata, ka stāsts par K.Ulmani šodien ir īpaši aktuāls, jo viņš iemiesojis saimnieka tēlu un viņam izdevies panākt, ka valsts piedzīvo uzplaukumu arī ekonomiskās krīzes laikā. Turpretī Latvijā, saimnieka neesot jau 18 gadus, saka K.Dimiters. K.Ulmanim esot pieticis gudrības un autoritātes “paņemt valsts plosītājus pie dziesmas, kas nebija tautasdziesma.”

“Viss, ko visi zinām, ir Kārļa Ulmaņa dzīves sižets. Kā materiālu apkopošanas laikā apliecināja ASV dzīvojošais Ulmaņa kristdēls Dainis Rudzītis, Ulmanim savas dzīves nebija. Man tomēr liekas, ka bija. Kā tas tiks parādīts, tas lai pagaidām paliek radošās grupas ziņā. Viens tik skaidrs - man Ulmanis ir simbols un pirmās brīvās Latvijas laiki man asociējas tikai ar viņu. Sīkāk nekad tētim nejautāju, tāpēc "ulmaņlaiki" automātiski nozīmē "brīvās Latvijas laiki". Maz pieminekļu viņam. Mēģināsim šo nelielo kolekciju papildināt,” stāstīja jaunās izrādes teksta autors.

K.Dimiters gan uzsver, ka, rakstot sižetu, viņš centīsies būt apolitisks, kāda būšot arī visa radošā grupa. 

Izrādes režisors būs Edmunds Freibergs, bet mūzikas autors Z.Liepiņš. “Mēs nevēlamies ietekmēt skatītājus. Katram pašam ir jāatnāk un jānoskatās izrāde, jo jebkura mūsu izteikta doma par izrādes sižetus varētu izraisīt aplamus spriedumus,” norāda Z.Liepiņš.  

Nacionālā teātra direktors paredz izrādei lielu skatītāju apmeklētību. “Aizvadītās sezonas pierāda, ka par Latvijas vēsturi, Latviju un procesiem valstī ir ieinteresētība,” teica Ojārs Rubenis.  

Izrāde nav ne teātra, ne politisks pasūtījums, uzsver Z.Liepiņš. “Gleznotājs glezno, jo tas grib gleznot. Es, piemēram, gribu rakstīt,” sacīja komponists.