Dodiet latviešiem kino!

Latviešu kultūra nav subkultūra............ bet savā ziņā taisnība jau ir. Latviešiem padodas mākslas kino.. kā Signes Baumanes multfimas. Bet būsim reāli kino mūsdienās ir izklaides industrija ka balstās uz specefektiem un dažām kodolīgām frāzēm. Pēdējos gados latvijā ir tapušas tikai divas tāda veida filmas ''Rīgas sargi'' un ''Kur beidzas Jūra'' (šis gan ir latviešu krieva darbs) . PS: Viestur, nevajadzēt būt tik nacionāli noskaņotam un izmantot kinoindustriju kā līdzekli.

viestur, latvieshiem jasaprot sava vieta pasaule. ta ir maza sub-kultura. LV tautai nepietiek "kritiskas masas" lai varetu veidot neatkarigus makslas darbus pietikami augsta limeni....tapec vienmer Latvieshiem bus japater citas valstis razhotu kultur-preces (filmas, gramatas utt) toties krievu kultura ir loti speciga. tapec krievi ar lielam grutibam integrejas citas sabiedribas / macas sveshvalodas...un jebkura vieta pasaule, kur vini brauc, atved "dalu no krievijas". tapec, mans draugs, "daugavpils vilciena pasazhieri" nekad neskatisies LV filminas... pedejo 18 gadu laika, latvieshi loti veiksmigi uzbruka krievvalodigu pozicijam LV...un dazhi pat cer, ka krievi integresies, bet tas nav iespejams...

Nudien nezināju, ka kaut kas tiek rādīts. Pat nevienu reklāmu nebiju manījusi. Acīmredzot tāpēc, ka svētdienu pēcpusdienās pilnīgi noteikti nesēžu pie televizora. Tas ir izdevīgs raidlaiks tikai pensionāriem aukstās ziemās.

nu, gluži taisniba, šķiet tas nav, LTV1 ja pareizi atceros kā reiz labā raidlaikā svētdienās ap 5iem rāda tās filmas- cik atceros, pēdējās nedēļās atceros ka manīju i "čiža acīm", i "bekons, sviests un mana mamma" utt.

Īstenībā viss ir ļoti vienkārši- ja filma ir interesanta tad to filmu cilvēki grib redzēt un par to maksā, ja filma tāda nav tad kā 99 % Latvijas neatkarības filmu valsts no nodokļu maksātāju naudas apmaksā filmu un nav cilvēki kuri to gribētu skatīties

Nu es zinu savu vecāku attieksmi, kas neiet uz kinoteātriem tāpēc, ka tik un tā TV parādīs (tas attiecas uz visām filmām). Bet es tomēr domāju, ka vismaz sabiedriskajai TV, ja tāda paliks un jo īpaši, ja viņi cer iekasēt abonentu maksas, derētu piestrādāt pie kinofilmu piedāvājuma kā tāda, jo par spīti visādām dievišķajām iedvesmām, lai saprastu un vēl jo vairāk izveidotu labu filmu, zināms kultūras līmenis tomēr ir nepieciešams.

bingo

Toties ir uzņemtas interesantas dokumentālās filmas. Par Pakalniņas "šedevriem" es, protams, piekrītu. Bet jebkurā gadījumā tās filmas ir jārāda kaut vai tāpēc, lai mēs zinātu, kas īsti mums ir un ko valsts finansē. Es domāju, ka lielākajai sabiedrības daļai nav tik daudz laika (un varbūt arī naudas), lai izskraidītu pa kinoteātriem (nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas nedzīvo pilsētā). Ja filma ir uzņemta par valsts naudu, tad agrāk vai vēlāk tā tomēr ir jāparāda arī valsts televīzijā. Vēlams ar nelielu reklāmu pirms tam.

Vai tad es teicu, ka sakars, ja neskaita līmeni? Es, piemēram, negribu patriotisma vārda n-tajos atkārtojumos (jo ar tām 80 ilgam laikam nepietiks) skatīties "Rīgas sargu" stila krāmus vai Pakalniņas pusratā pamestās ieceres. Turklāt ņemsim, piemēram, tos pašus popmūziķus, kurus rāda, vismaz tautas pieprasītos, tikai kaut kā neredzās, ka viņi īpaši attīstītos....

Čukča pisaķeļ? "Vairāk nekā 80 filmas šajā laikā uztapušas un saņēmušas valsts finansējumu no Nacionālā kino centra" Tak vajag vismaz izlasīt rakstu, lai par to diskutētu. "Neprāta cena" ir LTV ražojums, kāds tur sakars ar Kinocentru.

A kur tad tās jaunās un latviešu ir? Nē, ir kaut kas, tikai, spriežot pēc recenzijām, tā pati neprāta cena.

Es arī esmu pārsteigta, ka filmu ir tik daudz. Kāpēc, piemēram, valsts televīzija, tā vietā, lai izdevīgākajā laikā rādītu sēnalu kinematogrāfiju kā "Neprāta cena" un senum senās, pa 10, 20 un 30 reizēm redzētās vecās latviešu filmas, nevarētu vismaz pāris reizes mēnesī parādīt jaunās filmas?

Domā, ka filmām tik vien trūkst, kā naudas? Kāpēc, piemēram, arī tām, kas ir saņēmušas naudu, blusu nereti ir tik daudz, ka suns (filma), nemaz nav redzams? Kāpēc vismaz cilvēkiem līdz 30 uz urrā iet kaut vai tā pati "Briljanta roka"? Nostalģija pēc stabilitātes vai arī pēc filmas, kurā aktieri, nevis pozē un žagojas, bet tēlo, turklāt iztiekot bez stāstiem par mafijas grupējumiem, par narkomāniem, par to, kā tētiņa izdrāztā meita uzaugot medīja un slepkavoja vīrišķus, lai filmas beigās cēli uzsprāgtu savā mašīnā.....

Jūsu izbrīns, jaunekli, ir naivs un aizkustinošs. Profesionāli kantori teiks, ka latviešu filmas iespēju robežās izplata. Savukārt, TV, kā zināms, ir reitingu vergi, gluži tāpart kā komerckinoteātri ir peļņas vergi. Tāpēc latviešu filmas tur parādās minimāli ar vienu izņēmumu - Rīgu, kas ir dotēts kinoteātris. Arī šī situācija ir loģiskās 20 gadus risinātās kultūrpolitikas sekas - tirgū dominē šovi, Anete Sončika, ķesku žurnālīsu, patēriņstulbums un tamlīdzīgi. Latviešu kino šādā tirgus situācijā ir bezspēcīgs - pat dižpārdoklis Rīgas sargi ir pamatīgi valsts dotēts produkts, tikai mārketings tam agresīvs un savu auditoriju uzpazīstošs. valsts palīdzība ir vajadzīga arī latviešu filmu izplatīšanai. Diemžēl. Šo stāstu var turpināt, tik slinkums - šīs problēmas visi "biznesā" iesaistītie zina gadu desmitiem. Prieks, jaunekli, ka jūs nav skāris paaudzes ierobežotība un pārņēmis prieks, uzzinot faktu, ka Latvija veido filmas. Cerams, ka nenotrulināsities tirgus ekonomikas gaisotnē.