Nepieciešamība palikt Saeimā līdz brīdim, kad jaunā valdība sākusi darbu, varēja būt viens no iemesliem, kāpēc solījumu atstāt politiku A.Kalvītis izpilda tikai tagad - 1.aprīlī viņš noliek Saeimas deputāta mandātu.
Bijušā TP līdera ieguldījumu valdības veidošanā var skaidrot arī ar vēlēšanos nodrošināt savai partijai labākas starta pozīcijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā tas varēja būt diezgan bezcerīgi. Papildu apgrūtinājums TP bija nedienas ar finanšu ministru Ati Slakteri, kuru nomainīt arī varēja tikai, valdībai krītot. Taču politiskā stabilitāte un kvalitatīvi labāka jauna koalīcija bijusi iespējama, ja tajā var iesaistīt Jauno laiku, tagad atzīst M.Kučinskis un A.Kalvītis.
Pateicība diviem
Ir dažādi viedokļi, kam vajadzētu pateikties par V.Dombrovska
valdības izveidošanu, bet galvenais - par JL un TP spēju strādāt
kopā kā tās kodolam. Lai cik M.Segliņš bija sirdīgs uz Valsts
prezidentu Valdi Zatleru par viņa paziņojumiem, arī tie atviegloja
TP situāciju - prezidents aicināja veidot plašāku koalīciju ar
jaunām sejām, kas varētu attaisnot I.Godmaņa valdības gāšanu.
V.Zatlers premjera amatu uzticēja V.Dombrovskim, nevis TP
nominētajam Edgaram Zalānam. Arī tas TP bija izdevīgi, jo viņiem
bija bažas, ka E.Zalāna nominēšana varētu likt JL pārdomāt.
Jānis Lagzdiņš (TP) uzskata, ka par šo valdību ir jāpateicas Artim Kamparam (JL) un M.Kučinskim, kuri strādāja vienā Saeimas komisijā un šajos gados kļuvuši par labiem politiskajiem domubiedriem: "Savienot Jauno laiku un Tautas partiju vienā valdībā tik grūtā laikā spēj tikai politiķi, kas ir arī diplomāti." M.Kučinskis atzīst: "Pavērsiens bija brīdī, kad es Artim noticēju. Mēs nevarējām noārdīt veco valdību, kamēr nebija pārliecības, ka ir iespējams izveidot jaunu kopā ar Jauno laiku." Pēc tam esot sākušās arī partiju līderu Solvitas Āboltiņas (JL) un M.Segliņa sarunas.
Par brīdi, kad procesos iesaistījās A.Kalvītis, var uzskatīt TP valdes un frakcijas kopsēdi janvāra otrajā pusē, kurā nolēma iesniegt Saeimā Satversmes grozījumus, kas dotu parlamentam tiesības pašam sevi atlaist. Sēdē A.Kalvītis sacījis, ka ir divas iespējas - ārkārtas vēlēšanas un arī jauna valdība ar JL. Otrajai iespējai vairāki TP vecbiedri nav noticējuši, uzskatot, ka JL izdevīgākas šķitīs jaunas vēlēšanas. Kad kļuvis skaidrs, ka tās nevarēs panākt ar izmaiņām Satversmē, ekspremjers intensificējis sarunas ar JL.
"Mēs atguvām spēju sarunāties. Jā, arī pateicoties ikdienas kontaktiem. Kad parādījās pirmie signāli, ka Godmaņa valdība varētu krist, TP mums vaicāja, vai esam gatavi nopietni iet valdībā. Mēs atbildējām, ka esam gatavi. Taču īstās sarunas sākās tikai pēc Dombrovska nominēšanas," atceras A.Kampars. Viņš cer, ka "aizmirstībā aizies arī tie laiki, kad bija liela atsevišķu personu ietekme uz politiskajiem procesiem, - ir sajūta, ka pārmaiņas notiks uz labu". Teiktais vispirms asociējas ar LPP/LC palikšanu ārpus koalīcijas, kas notika galvenokārt tāpēc, ka JL nevēlējās pieļaut Aināra Šlesera (LPP/LC) ietekmes saglabāšanos Satiksmes ministrijā. Taču viņa centieni to noturēt liecināja par saspēli ar ietekmīgiem TP cilvēkiem, toreiz pieļāva A.Kampars. A.Šlesers, visticamāk, runāja nevis ar M.Kučinski, bet gan ar TP dibinātāju Andri Šķēli. No TP biedru sacītā noprotams, ka A.Šķēle uz sadarbību ar JL raudzījies ļoti rezervēti, to pieļaujot tikai tad, ja kopā paliek visa vecā koalīcija. "Jaunais laiks neņēma LPP/LC valdībā, bet mūsu mērķis bija to izveidot, un tāpēc mēs gājām koalīcijā bez LPP/LC," saka A.Kalvītis. Opozīcijā atstātās partijas vadība gan uzskata, ka ir mērķtiecīgi izstumta. "Ja TP būtu izplānojusi LPP/LC izstumšanu, tad tai tagad būtu tā saucamās saimnieciskās ministrijas. Ja kāds te ir pārkombinējies, tad tas ir Šlesers, kurš atstājis frakciju opozīcijā, bet pats aizies uz Rīgu," atzina M.Kučinskis.
Nāksies kompensēt
JL un TP tuvināšanās abām partijām ietver zināmus riskus. Tas, ka TP nevada saimnieciskās - ekonomikas, finanšu, satiksmes - ministrijas, nozīmē, ka koleģiālas sadarbības vārdā JL nāksies TP kaut kā to kompensēt. Par to liecina ziņas, ka A.Kalvītis varētu vadīt Lattelecom padomi, bet Vinets Veldre (TP) pretendēt uz kādas Iekšlietu ministrijas aģentūras vadību. TP cilvēku izvietošana amatos varētu šķist JL neraksturīga. Savukārt vairāki TP biedri atzinuši - "tas, ka Jaunais laiks vairs nav vecais Jaunais laiks," ar ko bija domāts partijas agrākais populisms, bet gan kļuvis konstruktīvs un cilvēcīgs, no politiskās konkurences pozīcijām TP varētu nebūt izdevīgi, jo vairotu JL popularitāti. Tam apstiprinājums ir arī Latvijas faktu marta aptauja, kurā atbalsts JL pieaudzis līdz 10,2%, bet par TP balsotu tikai 1,9%. Taču abās partijās ir arī optimistiska cerība, ka kopā tām var izdoties atjaunot uzticību valsts varai.