DP sāk kriminālprocesu par Daugavpils ziņu portālā ievietoto rakstu

DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa teica, ka pārbaude ir pabeigta un nolemts sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu.

Par to draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbs.

Kriminālprocess sākts par faktu un aizdomās turēto pagaidām nav.

Jau vēstīts, ka Daugavpils pilsētas ziņu portālā Gorod.lv publicētā rakstā, ko sagatavojis Daugavpils «Pilsētas attīstības kustības» pārstāvis Ruslans Jefimovs, norādīts, ka padomju varas 1941.gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju deportācijas bijušas pārāk maigas.

«Jā, lēmumu par deportācijām var dēvēt par cietsirdīgu. Taču tā īstenošana, pēc manām domām, bija pārlieku maiga un netika pabeigta. Kādēļ? Tādēļ, ka jau pirmajās dienās pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Latvijas teritorijā, Sarkanās armijas aizmugurē, sāka darboties desmitiem mežabrāļu grupu, kas bija nodibinājuši sakarus ar vācu spēkiem. Tādēļ, ka tie, kuri piedalījās genocīdā pret Baltkrievijas un Krievijas mierīgajiem iedzīvotājiem, ik gadu 16.martā velk savus vainagus pie pieminekļa Rīgas centrā. Tādēļ, ka fašistiskie bendes dzīvo ar valsts dotācijām, bet veterāniem, kuri uzvarēja fašismu, jāvelk dzīvība nabadzībā, jāsēž Latvijas cietumos un jāmetas savā pēdējā nevienlīdzīgajā cīņā ar valsts aparāta represīvo sistēmu,» raksta Jefimovs.

Publikācijas «Deportācija kā padomju varas pārmērīgā humānisma izpausme» ievadā viņš stāsta, ka 14.jūnijā redzējis Daugavpils centrā «kārtējo pāris desmitu uz padomju varu apvainojušos cilvēciņu saietu», kas pieminējuši pirms 69 gadiem notikušo «tautas ienaidnieku» izsūtīšanu.

«Iepriecina tikai tas, ka ar katru gadu pretpadomisma slimnieku skaits, kuri piedalās šādās obstrukcijās, turpina samazināties,» uzsver raksta autors, aicinot jaunā gaismā apskatīt pagātnes notikumus.

Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons iepriekš sacīja - viedoklis, ka Latvijas okupācija un tās režīma izdarītie pārkāpumi ir bijusi humāna akcija, ir uzskatāms par noziegumu pret cilvēci. Šādiem viedokļiem publiskā telpā kļūstot biežākiem, Latvijai būtu vērtīgi apdomāt ieviest Lietuvas praksi, kur par nacisma un komunisma noziegumu slavināšanu vai noliegšanu var draudēt kriminālatbildība.

Savukārt komentārs par to, ka okupācija Latvijā bijusi pārāk maiga, varētu būt uzskatāms par apzinātu mēģinājumu saprast, kādu reakciju sabiedrībā šāds viedoklis varētu radīt, pauda Jansons.