Tās uzdevums būs noteikt valsts drošības iestāžu darbības prioritātes un šīm iestādēm izvirzāmās prasības; iepazīties ar to ikgadējām atskaitēm un izvērtēt darbības efektivitāti. Padomei arī būs tiesības dot uzdevumus valsts drošības iestādēm, kā arī uzdot ģenerālprokuroram vai viņa īpaši nozīmētam prokuroram veikt valsts drošības iestāžu darbības likumības pārbaudes.Grozījumi paredz izslēgt atsevišķas drošības iestāžu vadītāju veidotās padomes funkcijas, lai tās nedublētos ar politisko amatpersonu veidotās padomes funkcijām. Proti, Valsts drošības iestāžu padome neizskatīs valsts drošības iestāžu darbības prioritātes, šīm iestādēm izvirzāmās prasības un uzdevumus, kā arī neizvērtēs valsts drošības iestāžu darbības efektivitāti.
Likumu grozījumus izstrādāja darba grupa, kuras sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu, Iekšlietu, Aizsardzības ministrijas, Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Ģenerālprokuratūras un Saeimas.
Iecerētie grozījumi arī nosaka, ko ir tiesīga darīt Saeimas Nacionālās drošības komisija, veicot valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli, un kādos gadījumos valsts drošības iestādes vadītājs varēs nesniegt parlamentārās kontroles ietvaros pieprasīto informāciju.
Savukārt grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz Ministru prezidentam kompetenci vadīt Valsts drošības iestāžu koordinācijas padomi.
Jau vēstīts, ka pērn saistībā ar grozījumiem valsts drošības likumos nācās rīkot referendumu, jo to darbību apturēja Vaira Vīķe-Freiberga. Kaut gan referendumā nepieciešamo balsu skaitu nesavāca, grozījumi spēkā nestājās, jo pēc prezidentes lēmuma Saeima tos pati atcēla.