Dumpis: mums patiesībā viss ir nācis ļoti viegli

Diemžēl Dumpja kungs, lai arī izcils, bet ir tomēr tikai aktieris.

Pareizi jau Dumpis raksta. Ja visu laiku tikai sliktu vien, tad - ko var gribēt. Man pat atcerēties grūti, kad presē par kādu politiķi kas labs ir pateikts (priekšvēlēšanu kampaņas neskaitot). Bet no otras puses, demokrātija jau to prasa, ka politiķim jābūt "tīram". Un tas nav slikti, bet... ja rietumos "sašmucējies" politiķis tūlīt pat atkāpjas no amata, jo tā ir goda lieta, tad mūsējiem tā "sašmucēšanās" ir pie vienas vietas, viņi neņem galvā un taisa savas rebes tālāk. Ja gadu gadiem ar tautu nerēķinās, tad arī tautai viss pie vienas vietas, tā izmirst un valsts iet bojā. Padomijā, lai dzīvotu kaut cik normāli, bez rebēm nevarēja iztikt, visi, kas vien varēja, krāpās un kaut ko iznesa vai zaga un haltūrēja. Tāda bija sistēma, godīgas varēja atļauties būt tikai izcilas personības, jo tādas jau nekad nepazūd, un arī tad - ne jau garīgajā sfērā, jo tām bija jāpārdod sirdsapziņa, kalpojot padomju elitei. Protams, cita lieta, ja pats tam visam ticēji. Taču, tauta vīlās, domājot, ka kapitālismā, demokrātijā būs savādāk. Naivi bija cerēt, ka padomju cilvēks uz burvja mājienu pēkšņi iemācīsies dzīvot demokrātiski. Čaula kļuva cita, bet cilvēki - tie paši vecie. Te ir jāpaiet paaudzēm, lai kas mainītos. Diemžēl...

Ar veco zēnu Uldi iznāca tāpat, kā ar daudziem - kamēr klusēja gudrs izskatījās.

Tautai Dumpi vajadzēja ievēlēt ,nevis Kantāni...............un tas pats čiks vien būtu.

Bravo,bravo,bravo! Hip-hip-urrā! Lai dzīvo Dumpis! Vēlēsim Dumpja kungu par prezidentu,tad klimpu lietus mums nodrošināts.Kāds domas dziļums un lidojums! Muļķu zemē saule uzlēkusi!

Ka sunim uzkliedz:"KLUSU!",tad viņš apklust. Kā ir ar tevi ?

Bravo, OMA ! Dumpim taisnība un TEV arī ! Zvaigžņu ordeni abiem ....

Ja tev nekas nav viegli nācis, tad gan tev slikti, bet tu vismaz proti novērtēt, kas ir labs. Ir cilvki, kuriem nenieka netrūkst, bet viņi pastāvīgi čīkst, ka grūti un slikti.... un lādē visus un vaino visus.

Ja cilvēks mēslos līdz ausīm, tad domas sāk raitāk darboties un viņš sāk saprast patieso dzīves jēgu un vērtības. Gan jau arī tos, kas neprātā sagrābušies un aplaupījuši līdzpilsoņus, Dievs tiesās! Būs jau labi!

Pareizi! Kamēr cilvēki vēl sajūsmā par iegūto brīvību dziedāja, shēmotāji slepenos klubiņos shēmoja un lika pamatus valsts izsaimniekošanai, kura nu mūs aizvedusi līdz ubaga tarbai. Vieglas naudas taisīšanas piemēri pieradināja pie domas, ka naudu var izfunktierēt un ja neizdodas, tad aizņemties, vārdu sakot, darīt visu ko, bet vismazāk - strādāt! Tā nu ir izaudzināta patērētāju paaudze, kas tikai prot pieprasīt! Pārāk viegli viss sanācis, tāpēc tikai krīze var kalpot mūsu valsts attīstībai!

Tikai nevajag vispārināt. Tāda "mēs" šajā situācijā nav. Negribu, ka mani pielīdzina ne tiem, kas brēc, ka viss slikti ( jo nebrēcu), ne tiem, kuri sagrābušies mājas un mašīnas uz kredīta ( jo nepiederu arī pie tiem). Un negribu maksāt viņu parādus. Uz referendumiem eju, uz vēlēšanām arī.

Mani personīgi nevis pārsteidz tas, ka atradās Rubika vēlētāji, bet tas, ka mūsu valsts likumdošana PIEĻAUJ, ka var ievēlēt cilvēku kā tādas valsts pārstāvi, kuru viņš ir mēģinājis gāzt! Tas ir absurdi un nebūtu pieļaujami nekur citur, tikai šajā bardakā un pārprastajās cilvēktiesībās.

Kāpēc viņu pārsteidz tas, ka Rubiks ievēlēts Eiroparlamentā? Vai viņš nezina, ka liela iedzīvotāju daļa Latvijā domā tāpat kā Rubiks?

pilnigi piekritu man skiet ka Dumpja kungs ir precizi pateicis. nevajadzeja visiem ka mulkiem nemt tos kreditus un pirkt visus tos sudus par kuriem tagad nevar amksat. es ceru ka valdiba nevienam kreditnemejam nepalidzes jo vajag 3. reiz padomat pirms nemt naudu no bankas. katrs pats ir liels cilveks un pats ir atbildigs par savu ricibu. treknajos gados likas ka dzires nekad nebeigsies

Opā, ko te raksta populārais skatuves mākslinieks! Varbūt Austrijai neatkarība nāca viegli, no kuras krievi bija spiesti aizvākties 1955. gadā, bet ne jau Latvijai. Mums vismaz divām paaudzēm krievi ir izčakarējuši dzīves. Var teikt, ka normālas dzīves nemaz nav bijis, ne tiem ,kas bija dzimuši divdesmitajos gados, ne tiem, kas nāca pasaulē kara laikā.. Tik vien kā darbs par grašiem, un eksistence aiz Dzelzs priekškara. Par to,ka 1990 gadā maz asiņu lija jāsaka paldies gan gruzīniem, gan azerbaidžāņiem. Viņu ar sapieru lāpstiņām sakaplētie upuri paglāba mūs no lielākas asinspirts.