Gada sākumā policijas redzeslokā nonāca četru cilvēku liels labi organizēts grupējums, kuru marta vidū arī aizturēja. Pie grupējuma atrastas 514 autovadītāju apliecības, kas ir juridiski nederīgas un bijušas iekļautas nederīgo dokumentu reģistrā, piektdien žurnālistiem pastāstīja Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.
Noskaidrojies, ka apliecības pirms pāris gadiem atsavinātas tiem šoferiem, kas pie stūres bija pieķerti braucam reibumā. Tikai šogad šīs apliecības bija nonākušas publiskajā vidē, un tikai tagad noziedznieki tās aktīvi izmantojuši, lai īstenotu krāpnieciskas darbības.
Pagaidām noskaidrojies, ka grupējums, izmantojot vienu apliecību, autonomā paņēmis četras automašīnas, kuras vēlāk, neatdodot atpakaļ autonomai, visticamāk, realizētas Lietuvā. Citā veidā, gan neizmantojot apliecības, izkrāptas vēl trīs automašīnas, un arī tās, visticamāk, realizētas kaimiņvalstī. Pārsvarā izkrāptās automašīnas bijušas jaunas.
Izmantojot šo pašu dokumentu, noziedzniekiem bija izdevies noņemt 270 latu no apliecības bijušā īpašnieka bankas konta. Kad viņi vēlreiz mēģināja bankā iegūt naudu, tās darbinieki saprata, ka apliecības uzrādītājs nav tās īpašnieks, taču noziedzniekam izdevās aizbēgt.
Kādam autovadītājam savukārt ir zvanījuši nepazīstami cilvēki un piedāvājuši atpirkt policijas atsavināto apliecību, bet viņš atteicās, jo jau bija ieguvis jaunu apliecību, kas ir derīga.
Citā gadījumā noziedznieks mēģinājis noslēgt mobilā telefona iegādes līgumu, taču arī tur viņš atmaskots, bet paspējis aizbēgt.
Policija neizslēdz, ka apritē ir vēl vairākas nederīgas autovadītāju apliecības, kuras citi noziedznieki var izmantot negodīgiem mērķiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiek pieļauts, ka ar šā grupējuma atsavinātajām apliecībām izdarīti vēl citi noziegumi.
Grišins piekrita, ka noziedzniekiem savus mērķus bija izdevies īstenot autonomu un bankas darbinieku nevērības dēļ, turklāt šajos gadījumos komersants nav izmantojis iespēju pārbaudīt apliecību derīgumu un autentiskumu datubāzēs. Noziedznieki savu izskatu arī nav centušies īpaši pārveidot, lai līdzinātos apliecībā redzamajam cilvēkam - no visām 500 ir tikai piemeklēta līdzīga apliecība, lai kaut cik atbilstu foto redzamajam cilvēkam.
Rīgas reģiona pārvaldē ir sākts kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā, taču ir izdalīts atsevišķs kriminālprocess, kuru izmeklēs Valsts policijas (VP) Iekšējās drošības birojs, lai noskaidrotu policijas darbinieku iesaisti, jo, kā jau minēts, apliecības bija atsavinājuši Rīgas reģiona ceļu policisti. Birojā, iespējams, tiks sākta arī dienesta pārbaude, kura pagaidām gan vēl nav sākta, apstiprināja biroja priekšnieka vietniece Iveta Smoča.
Grišins uzskata, ka apliecības noziedzniekiem varētu būt nodotas 2007.gadā un tās teju divus gadus kaut kur uzglabātas, līdz tām šogad atrasts lietojums.
Runājot par procedūru apliecību atsavināšanai, tā bijusi vienkārša - ceļu policists, noformējot protokolu par automašīnas vadīšanu reibumā, uz vietas atņem šoferim apliecību un pievieno lietas materiālam, kas tiek nodots ceļu policijas struktūrai Rīgas reģionā. Ja apliecība autovadītājam netiek atdota, kopš 2008.gada tā tiek nodota Ceļu satiksmes un drošības direkcijai iznīcināšanai, līdz tam apliecības iznīcinātas policijā.
"Kur un kādā brīdī apliecības netika iznīcinātas, bet nonāca trešo personu rokās, mēs pašlaik nevaram atbildēt. Es ceru, ka uz šo jautājumu pēc kāda laika varēs atbildēt VP Iekšējās drošības birojs," sacīja Grišins.
Grišins gan nedomā, ka iespējamie vainīgie bijuši ceļu policisti, kas apliecības kopā ar administratīvā pārkāpuma protokolu nodevuši tālākai uzglabāšanai, jo dokuments tiek iznīcināts tikai tad, kad administratīvais sods stājies spēkā.
Viņš gan pieļāva, ka saknes, kā no policijas varēja pazust apliecības, varētu būt meklējamas 2006. vai 2007.gadā, kad korupcijas apkarotāji par kukuļņemšanu aizturēja Rīgas ceļu policijas vadību. "Es negribu teikt, ka tas cilvēks ir pie vainas, bet varētu pieļaut, ka saknes meklējamas tajā sistēmā, kas toreiz pastāvēja," teica Grišins. Aģentūras BNS arhīvs liecina, ka tad par kukuļņemšanu aizturēja toreizējo Rīgas ceļu policijas priekšnieku Guntaru Levicki un viņa vietnieku Guntaru Veisu.
Neviena pašreiz strādājošā policijas amatpersona gan pagaidām nav atstādināta no amata.
Raksturojot grupējumu, Grišins pastāstīja, ka aizturētie ir Latvijas iedzīvotāji, jauni cilvēki - divi 20 gadu veci, trešais dzimis 1984., bet ceturtais - 1986.gadā. Agrāk netiesāti, patlaban bez darba, narkotikas nelietojoši. Vienam kā drošības līdzeklis noteikts apcietinājums, pārējie palaisti brīvībā.
Šādu noziegumu shēmu policija konstatējusi pirmo reizi, plašāka informācija pagaidām gan netiek sniegta.
(papildināts viss teksts)