Dzintars: Sabiedrības neuzticībā politikai vainojama politiķu nekonsekvence

"Jāturās pie tiem solījumiem un vērtībām, kas bija uzstādītas pirms vēlēšanām. Tā lieta, kas tiek no cilvēku puses visvairāk nosodīta un kāpēc ir šī neuzticība, ir ārkārtīgi lielā politiķu nekonsekvence, ka pirms vēlēšanām tiek solīts viens vai tiek radīts iespaids par vienu, taču uzreiz pēc vēlēšanām šīs nostādnes mainās. Manā skatījumā cilvēki vēlas skaidrību un stabilitāti, lai varētu zināt, ko no šīs politiskās organizācijas sagaidīt un kāda būs tās politika. Pie šīs principa nacionālā apvienība ir centusies turēties," skaidro VL/TB-LNNK deputāts R.Dzintars. "Vienas universālas atbildes nav. Maksimāli jānovērš naudas ietekme uz politiku. Līdz ar to ļoti uzmanīgi vēlētājam ir jāskatās uz tām partijām, kas šajos laikos var atļauties milzīgas, masīvas reklāmas kampaņas televīzijā un vides plakātus. Vēlētājiem to jāņem vērā un jāmudina politiķi iesaistīties kvalitatīvās kampaņās, diskutēt klātienē, komunicēt sociālajos tīklos ar iedzīvotājiem. Otrs veids ir pašu iesaistīšanās politikā, piemēram, iestājoties partijā vai iesaistoties politiska rakstura nevalstiskās organizācijās, kas seko līdzi partiju darbībai. Ar simbolisku biedru naudas maksāšanu iespējams līdzsvarot nepieciešamību pēc atsevišķu, lielu sponsoru atbalsta," norāda nacionālās apvienības deputāts."Par sabiedrības uzticības iegūšanu runājam sen. Tāpēc ir jāizdara diezgan daudz mājas darbu, piemēram, kontekstā ar vēlēšanu sistēmu, lai vēlēšanās naudai būtu krietni mazāka ietekme uz vēlētājiem. Lai tajā brīdī, kad cilvēki izvēlas par ko balsot, lai viņi balso no tām emocijām, kas rodas, tieši kontaktējoties ar politiķi, nevis skatoties kaut kādas reklāmas. Otrkārt, pilnīgi noteikti ir samazināma atsevišķu personu ietekme uz politiku, sekojot Valda Zatlera izvirzītajai tēzei. Tas noteikti dotu krietni pārdomātāku politisko procesu un loģiskākus lēmumus. Šobrīd mīļā miera labad nācās iet uz tādiem kompromisiem, kurus pēc tam nebija vienkārši paskaidrot. Treškārt, pašiem politiskajiem spēkiem ļoti augstu ir jāliek ētikas latiņa, tad rezultāts pietiekami pārskatāmā laikā ir sasniedzams," uzskata Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis."Viena liela izšķiršanās būs priekšā šajās prezidenta vēlēšanās – vai Vienotībai kā atvērta tipa partijai izdosies ap sevi saliedēt vēl vairāk cilvēku, kas ir līdzīgi mums domājoši. Jo es esmu pārliecināts, ka mēs vairāk nekā jebkurš cits politiskais spēks turamies pie principiem, kurus ir sabiedrība sagaida no politiķiem. Problēma ir, ka ar 33 balsīm Saeimā ir par maz, lai politisko vidi padarītu saprotamāku un uzticību veicinošāku. Ja mums izdosies ar sevu pulcēt plašāku cilvēku un partiju loku, un panākt vēl labākus rezultātus, kā šajās vēlēšanās, tad lēnām atgriezīsies ticība. Neuzticēšanās pamatproblēma ir milzgā sadrumstalotība starp politiskajiem spēkiem. Jo katrs, kas ievēlējis savu favorītu, atklāj, ka pārējiem ir par 85 procentiem ir vairāk, nekā viņa politiskajam spēkam. Tas šķeļ sabiedrību," tā Dz.Zaķis."Sabiedrībai ir iespējas izdarīt spiedienu. Var būt, ka par maz esam skaidrojuši savus lēmumus, neesam centušies izpatikt sabiedrībai pilnīgi visos jautājumos. Tomēr, cik daudzi lēmumi, kas sākotnēji izskatījušies kritiski, pēc tam ir pielaboti un sakārtoti tā, lai lielākajai daļai sabiedrības būtu derīgi," pauž Vienotības pārstāvis."Sabiedrības uzticība ir atgūstama ļoti vienkārši – godprātīgi pildot savus pienākumus un pildot saviem vēlētājiem dotos solījumus. Paskataties, vai valdošā koalīcija pilda savus solījumus vēlētājiem, kas tika plaši publiskoti pirms vēlēšanām, vai nē," retoriski vaicā Jānis Ādamsons (Saskaņas centrs)."Ticība godīgai politikai ir atkal atkarīga no politiķiem. Viena daļa sabiedrības būs skeptiska jebkurā gadījumā. Taču, ja cilvēks godprātīgi pilda savus pienākumus, viņa darbu arī vienmēr novērtē, tāpat arī sabiedrība novērtēs, vismaz lielākā tās daļa. Politiskā elite ir pati vainīga pie situācijas, pie kuras šobrīd esam nonākuši, ka lielākā daļa sabiedrības netic tā saucamajiem valstsvīriem. Ja mums simtiem tūkstošu iedzīvotāju ir aizbraukuši prom, tad tas ir rādītājs, ka kaut kas ar šo karaļvalsti nav kārtībā," tā J.Ādamsons."Saeimas uzticības reitingi nekad nav bijuši labie un tagad pasliktinās vēl vairāk. Mēs paši veidojam šādu politiku, lai sabiedrība attālinātos no varas, arī no parlamenta. To veido politiķi. Lai vairotu sabiedrības uzticību, sabiedrībai nepieciešams vairāk informācijas par politiķu lēmumiem. Tā nevar būt vienpusēja, tikai par kādiem konkrētiem faktiem vai rezultātu, nepaskaidrojot, kāpēc tā ir noticis, kāpēc cilvēks tā rīkojas, vai kāpēc parlaments tā rīkojas. Daudzas lietas netiek izskaidrotas cilvēkiem, tā ir kopēja sabiedrības un politiķu problēma. Mēs paši graujam savu reputāciju. Daudzus neinteresē politika, piemēram, jauniešus,” norāda ZZS deputāts Staņislavs Šķesters. "Ticību godīgai politikai nevar atgūt, rīkojot vēlēšanas ik pēc septiņiem mēnešiem. Ne jau šādā veidā. Tas ir ilgstošs process, to nevar vienā mirklī izrādīt. 60% deputātu nomainījās. Cilvēki cenšas, taču vēl nav paspējuši iestrādāties. Nu viņiem saka – jūs nekam nederat, jūs esat šādi tādi. Tas arī rāda, kāda attieksme rodas cilvēkiem pret politiskajiem procesiem. Cilvēki ignorē un nepiedalās politiskajās aktivitātēs. Ja arī piedalās, tad īsti nesaprot, kas ir kas un ko var gaidīt no šīs valsts," tā S.Škesters.