Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Edgars Vērpe: Jāstrādā

Esmu aicināts runāt par kultūras ekonomisko ietekmi Latvijā. Laikam tāpēc, ka jau gadiem visās iespējamās auditorijās – arī Finanšu ministrijā un Saeimā - esmu centies atspēkot absurdo pieņēmumu, ka kultūra ir tikai patērējoša nozare. Tā nav. Valsts ieguldījums kultūras nozarē ir nozīmīgs ne vien no sabiedrības garīgās attīstības viedokļa, bet arī no ekonomiskā viedokļa. Pētījumi gan Latvijā, gan ārvalstīs liecina, ka kultūra sniedz ievērojumu tiešu un netiešu pienesumu valsts ekonomikai.

Lai argumenti būtu nopietnāki, 2007. gadā pēc Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) pasūtījuma Roberta Ķīļa vadītā „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” veica pētījumu - kultūras ekonomiskās ietekmes Latvijā novērtējumu. Ierobežotā laika dēļ runāšu tikai par būtiskāko.

Kultūras sektora izraisītā tiešā ekonomiskā ietekme ir šāda.:

• 2005. gadā 1 lats valsts un pašvaldību finansējuma ir piesaistījis 0,59 latus no citiem avotiem jeb valsts un pašvaldību finansējuma izraisītais efekts ir 1,59.

•  2006. gadā 1 lats valsts un pašvaldību finansējuma ir piesaistījis 0,21 latu no citiem avotiem jeb valsts un pašvaldību finansējuma izraisītais efekts ir 1,21.

• No katra lata, kas ieguldīts kultūras nozarē 2005. gadā, 0,49 lati novirzīti citu nozaru uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka katra lata, kas ieguldīts kultūras nozarē, netiešais ieņēmumu efekts ir 1,49.

• Savukārt par 2006. gadu pētnieki secina, ka no katra lata, kas ieguldītas kultūras nozarē, 0,41 lats ir novirzīts citu nozaru uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka 2006.gadā katra lata, kas ieguldītas kultūras nozarē, netiešais ieņēmumu efekts ir 1,41.

VKKF finansējuma netiešais efekts 2005. gadā ir vēl lielāks, proti, Ls 1,80

• 2005. gadā kultūras sektorā kopumā nodarbināti bija 1,61% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un 1,79% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 2006. gadā.

• Kultūras sektors tautsaimniecībā 2005. gadā ir nodarbinājis 18 284 cilvēkus - uz pilnu laiku 13 371 un 4 913 uz nepilnu.

• Savukārt 2006.  gadā 20 926 cilvēkus - 14 294 uz pilnu laiku un 6 632 un nepilnu laiku.

2005.  gadā katra darba vieta kultūras sektorā tālāk atbalstīja papildus 0,62 darba vietas citos ekonomikas sektoros visā valstī, 2006. gadā - 0,71. 2005.  gadā 1 darba vieta kultūras sektorā radīja valstī kopumā 1,62 darba vietas, 2006. gadā - 1,71. Tie ir tikai skaitļi, bet es nezinu, vai Latvijā vēl par kādu nozari ir veikta līdzīga analīze. To, ka kultūrai ir visai nopietna loma ekonomikā, diemžēl saprot tikai attīstītajās valstīs. Latvija joprojām nav to vidū.

Vispārējos taupības apstākļos valsts piešķirtie līdzekļi kultūrai šogad ir PALIELINĀTI daudzās Eiropas Savienības valstīs un pat ASV, kurā vēsturiski valsts atbalsts kultūrai ir visai nosacīts un līdz šim bijis salīdzinoši neliels. Galvenais arguments finanšu palielinājumam ir loģisks - kultūra ir cieši saistīta ar vispārējo ekonomikas atveseļošanu un attīstību. Francijas valdība Kultūras ministrijas 2,9 miljardu eiro lielajam budžetam ir piešķīrusi papildu 100 miljonus eiro muzeju infrastruktūras un radošo projektu īstenošanai. Vācijas kultūras budžets 2009. gadam ir palielināts par 3,5 %, sasniedzot 1,14 miljardu eiro. ASV The National Endowment for the Arts (Nacionālais Mākslu fonds) savam  $ 128 412 miljonu lielajam budžetam saņēma papildu piešķīrumu no valsts $ 50 miljonu apmērā. Šie piešķīrumi bija daļa no minēto valstu ekonomikas stimulēšanas plāna.

Mums blakus arī ir labs piemērs: Igaunija – Kultūrkapitāla fonds tur jau 13 gadus strādā ar praktiski nemainītu likumu tādā formā kā Latvijā sākumā - saņemot finansējumu no azartspēļu nodevas, tabakas un alkohola akcīzes nodokļa. Viņu plānotais šā gada budžets ir apmēram 16 miljoni latu. Arī Igaunijā ir krīze un nodokļu ieņēmumi nepildās. Igaunijas fonda direktors pirms mēneša ziņoja, ka šā gada budžeta (nodokļu ieņēmumu prognoze) draud nokrist 2006.gada līmenī – tas būtu apmēram 13 miljoni latos. Mūsu fonda šā gada budžets ir Ls 5 137 226, pēc gaidāmajiem grozījumiem būs Ls 4 144 490, un mēs finansējuma ziņā esam nokļuvuši starp 2001. gada un 2002. gada rādītājiem.

Administratīvais budžets ir samazināts par 24,1%. Mērķprogrammām, kultūras programmām un konkursiem sadalāmais budžets ir samazināts par 43,7%. Vienīgā pozīcija, kas netiek samazināta – mūža stipendijas.

Pirmajā pusgadā programmu un pirmā konkursa finansēšanai jau ir sadalīti Ls 2 369 000. Otrajam pusgadam paliek Ls 1 200 000, ja paliek.

Pēdējos gados katru gadu VKKF saņēma apmēram Ls 300 000 kā mērķziedojumus. Lai arī mazāk, uzņēmēji ziedo arī šogad.

Vēloties izveidot optimālāku fonda finansēšanas modeli un tāpēc gatavojot likuma grozījumu projektu, mēs parēķinājām, kā izskatītos VKKF budžets, ja fonds saņemtu finansējumu no noteiktiem iezīmētiem nodokļiem, kā tas bija fonda darbības pirmsākumos:

Tas ir tikai viens aspekts, kādēļ būtu jācīnās par 2004. gadā atceltā VKKF finansēšanas modeļa atjaunošanu. Tiesa, alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad Latvijā pirmajā ceturksnī ir par 10% mazāki nekā pagājušajā gadā tajā pašā periodā, savukārt, tabakas akcīze ir iekasēta par 6% vairāk nekā pagājušajā gada pirmajā ceturksnī. Par azartspēļu nodevas ieņēmumiem man ziņu nav. Bet daudz būtiskāks aspekts, manuprāt, ir fonda politiskās neatkarības atjaunošana, kas ir cieši saistīta ar finansēšanas modeli. Neatkarīgi no tā, kā aug vai samazinās nodokļu ieņēmumi, precīzi, valsts situācijai adekvāti procentu atskaitījumi ir daudz pieņemamāki par dažādu politisku spēku ietekmētiem neparedzamiem lēmumiem. Tāpēc esam sagatavojuši likuma grozījumus, kas paredz, ka:

Valsts budžeta līdzekļu piešķīrums kārtējam gadam nedrīkst būt mazāks par:

1) 3 % no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem;

2) 3 % no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem;

3) 50 % no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa.

Esam paredzējuši arī pārejas noteikumus, kas paredz, ka laika posmā no 2010. gada 1. janvāra fondam piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par šādu daļu no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no:

1) akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem 2010.gadā — 1,5 %, 2011. gadā — 2 %;

2) akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem 2010.gadā –1,5 %, 2011. gadā – 2 %;

3) azartspēļu nodokļa 2010. gadā – 20 %, 2011. gadā – 30 %.”

Likums pilnībā stātos spēkā 2012. gada 1. janvārī. Ir tikai viens jautājums - vai un kad mums tas izdosies. Kultūras ministrs Ints Dālderis, pilnībā atbalstot šo grozījumu nepieciešamību, kādā intervijā ir izteicies, ka neredz iespēju šajā valstij sarežģītajā situācijā veikt šādus grozījumus. Arī saeimas Kultūras un izglītības komisija pilnībā atbalstīja šādu grozījumu nepieciešamību, ar atrunu – tikai ne tagad. Laiks nestāv uz vietas. Šodiena rīt jau būs vakardiena. Jāstrādā.

(Runa Radošo savienību plēnumā 2009.gada 1.jūnijā)



Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas