Žurnālisti rakstīja par Francijas prezidenta kancelejas organizēto aptuveni 2000 personu sarunu noklausīšanos no 1983. līdz 1986.gadam. Drīz pēc tam Francijas prezidenta kanceleja vērsās tiesā ar sūdzību par slepenas informācijas publiskošanu un zagtas mantas izmantošanu.
ECT uzsvēra, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pants par vārda brīvību attiecībā uz sabiedriski aktuāliem procesiem un politiku ir piemērojams ļoti plaši. Attiecībā uz politiķiem pieļaujamās kritikas robežas ir daudz plašākas nekā privātajā jomā, savu lēmumu pamatoja ECT.