Uz BNS jautājumu, kas Latvijai jāuzlabo, EP ģenerālsekretārs atbildēja, ka, pirmkārt, jārisina jautājums ar nepilsoņu lielo skaitu. "Slikti ir tas, ka tik ievērojams skaits cilvēku daudzus gadus dzīvo Latvija, taču nav šīs valsts pilsoņi," pauda Deiviss.
Viņš arī pauda nožēlu, ka Latvija ir ratificejusi mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju ar atrunām, kuras attiecas uz minoritāšu valodu, ka arī vietvārdu izmantošanu. "Tas ir nožēlas vērts, ka šādas atrunas tiek pieņemtas," teica EP ģenerālsekretārs.
Vaicāts, vai viņš atbalsta Latvijas delegācijas pārstāvja EP Borisa Cileviča EPPA sesija pausto mudinājumu Latvijai atsaukt konvencijas ratifikācijas dokumentam pievienotās deklarācijas, Deiviss atbildēja: "Tas nenozīmē, ka Latvijai tā būtu jārīkojas."
Trešdien 71 EPPA deputāts nobalsoja par Cileviča iesniegto rekomendāciju projektu, kurā iekļauts arī aicinājums Latvijai atsaukt minoritāšu tiesību konvencijai pievienotās deklarācijas. Cilevičs ir pieprasījis deklarāciju atsaukšanu, jo tās, pēc viņa teiktā, var novest pie cilvēktiesību ierobežojumiem.
Konvencijas 10.pants paredz apņemšanos "iespēju robežās nodrošināt minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp nacionālajām minoritātēm piederošām personām un administratīvajām institūcijām teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo nacionālajām minoritātēm piederošas personas, pēc šādu personu lūguma un gadījumā, ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai".
Savukārt minoritāšu konvencijas 11.pants noteic, ka "puses apņemas savu tiesību sistēmu un attiecīgi starpvalstu līgumu ietvaros, kā arī ņemot vērā savus specifiskos apstākļus, izvietot tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumu un citus topogrāfiskus apzīmējumus, kas domāti sabiedrībai, arī minoritātes valodā teritorijās, kuras tradicionāli lielā skaitā apdzīvo nacionālajām minoritātēm piederošas personas, ja ir pietiekams pieprasījums pēc šādām norādēm".