Prezidijs pirmdien izskatīja viņa iesniegumu un nolēma to nodot izvērtēšanai Saeimas Juridiskajā birojā, kura pārstāvji ziņos prezidijam par prasības pamatojumu.
Buivids iesniegumā vēstī, ka 9.septembrī viņam kā parlamenta apmeklētājam "atklātās sēdes laikā netika sniegta atļauja veikt Saeimas sēdes videoierakstu". Tajā pašā dienā viņš rakstveidā vērsies pie Saeimas kancelejas direktora Māra Steina, lūdzot sniegt paskaidrojumu par šo atteikumu.
Pēc vairāk nekā nedēļas Saeimas kancelejas vadītājs Buividam atbildējis, ka "filmēšana un fotografēšana Saeimas sēžu zāles viesu sektorā nav atļauta, lai netraucētu citiem apmeklētājiem sekot sēdes gaitai".
Buivids uzskata, ka šī atbilde "neiztur kritiku", jo tajā ne tikai sagrozīta viņa frāze par videoierakstu, nosaucot to par filmēšanu un fotografēšanu, bet viņš arī norāda uz saņemtās vēstules neatbilstību Ministru kabineta noteiktajiem parametriem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu. Saeimas atbildes vēstulē nav ne izstrādāšanas, ne izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukuma.
Tomēr galvenokārt aktīvists ir sašutis par to, ka viņa "tiesību ierobežojums uz viedeoierakstu ir motivēts nevis ar tiesiskiem normatīviem aktiem, bet gan ar personisku direktora uzskatu".
Līdz ar to iedzīvotājs secina, ka likumiska pamatojuma šim aizliegumam nav bijis. Viņš arī atsaucas uz savām Satversmē noteiktajām tiesībām "brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju", cilvēktiesības regulējošiem starptautiskiem aktiem, kā arī krimināllikumu, ar kuru saskaņā, viņaprāt, Saeimas kancelejas darbinieku rīcība būtu vērtējama kā patvarība.
Buivids lūdz ne tikai atsaukt Saeimas kancelejas vadītāja pamatojumu, bet arī nodrošināt viņam "atbilstīgu atlīdzinājumu par nepamatotu tiesību aizskārumu 1000 latu apmērā".
Nikolajs Buivids iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās - 2004.gadā - startējis no partijas "Eiroskeptiķi" (patlaban - "Rīcības partija") deputātu kandidātu saraksta, bet vēlāk viņa politiskās aktivitātes nav bijušas plašāk vērojamas.