Kā zināms, šobrīd gāzes patēriņš ir nostabilizējies 1,7 miljardu m3 robežās, EM iepriekš informēja valdību. Savukārt pēc abu TEC-2 gāzes bloku celtniecības darbu pabeigšanas, gāzes patēriņš palielināsies par 30% sasniedzot 2,3 miljardus, informēja EM. “Tomēr kopumā tas neradīs par 5% punktiem lielāku gāzes īpatsvara pieaugumu kopējā energoresursu struktūrā,” ministrijas viedokli Dienai pauda Elita Rubesa-Voravko. Kā zināms, tad vienīgais gāzes piegādātājs Latvijai ir Krievijas kompānija Gazprom. Aģentūrai LETA ministrija norādīja, ka nav pamata bažām par enerģētiskās atkarības no Krievijas palielināšanos, jo pieaugs vietējās elektroenerģijas apjomi un samazināsies tās imports. Arī par valdības lēmumu atteikties no starpsavienojumu izpētes ministrija nesūdzas. "Neatkarīgi no tā, vai šāds ieraksts [par starpsavienojumu ar Zviedriju] ir vai nav protokollēmumā, starpsavienojumu projektu attīstīšana ir pārvades sistēmu operatoru kompetence," norāda EM. Tomēr jāņem vērā, ka pārvades sistēmas operators savā pēdējā ziņojumā EM prognozējis, ka līdz 2012. gadam jauni starpsavienojumi nav nepieciešami, savukārt pēc tam prognozē nepieciešamību pastiprināt savienojumus tikai ar Igauniju un Lietuvu Ignalinas atomelektrostacijas gadījumā.
Ekonomikas ministrija neuztraucas par enerģētisko atkarību no Krievijas
Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka nav pamata bažām par Latvijas enerģētisko atkarību no Krievijas, jo gāzes pieaugums kopējā enerģijas patēriņā būs tikai 5% apmērā. Tomēr ministrija atzīst, ka līdz 2010. gadam gāzes patēriņš Latvijā palielināsies par 30%. Arīdzan starpsavienojums ar Zviedrijas elektrotīkliem, kura attīstīšana svītrota no valdības lēmuma pēc finanšu ministra Ata Slaktera (Tautas partija) ierosinājuma, netiek apturēta - tas noticis tāpēc, ka starpsavienojumi nav valdības kompetence.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.