Eksbaņķieri no Parex bankas procentos turpina pelnīt Ls 200 000 mēnesī
FKTK vadītājas vietnieks Jānis Brazovskis atzina, ka viņa lēmums apturēt procentu izmaksu līdz Karginu un Krasovicku ģimeņu piekrišanai pazemināt likmi bijis pārsteidzīgs. To veicinājusi sajūta, ka šis lēmums varētu aizkavēt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ienākšanu bankā (ERAB pērk 25% akciju). "Lēmums var apgrūtināt banku ar tiesu darbiem, jo, ja apšauba procentu maksājumus, ir pamats uzskatīt, ka var apstrīdēt arī ieguldījumu līgumu. Tas varētu radīt problēmas ar ERAB, nerunājot par citiem investoriem," viņš pamatoja atkāpšanos.
Dienas apkopotā informācija liecina, ka bez iespaidīgajiem parastajiem depozītiem Karginu un Krasovicku ģimenes 36 miljonus latu ieguldījušas bankas subordinētajā kapitālā ar likmi 12,8% (pirms pārņemšanas bija augstāka). Subordinētais kapitāls ir ilgtermiņa ieguldījums vismaz uz 5—7 gadiem, to izņemt ir sarežģītāk nekā parastu depozītu. Par šo noguldījumu Kargini (tēvs un dēls) un Krasovickis ar sievu saņem ap 200 000 latu mēnesī.
Bijušie akcionāri sarunās ar valsti par bankas pārņemšanu neslēpa, ka procentu maksājumi par depozītiem bijis veids, kā viņi sev izmaksājuši atalgojumu, "jo tas var patikt vai nepatikt, bet ir likumīgi," atceras bijušais finanšu ministrs un sarunu vedējs Atis Slakteris (TP).
Taču bankas glābšanas sarunās juristi tikai strīdējušies par likmes pazemināšanu, nevis principu, vai bijušajiem īpašniekiem vajadzētu turpināt gūt labumu, kamēr banka cieš zaudējumus. Tie pērn bija 124 miljoni, šogad pirmajā ceturksnī — 6,9 miljoni latu.
No A.Slaktera teiktā noprotams, ka procentu maksājumi tikuši uzskatīti par sīkumu, jo īsā laikā bijis jāpieņem lēmumi par daudz lielākiem jautājumiem un visi bijuši noguruši. Precīzās summas viņš neesot zinājis. "Tā bija detaļa, un tas mani neinteresēja, jo man bija pilnīgi citas rūpes —
ātri jāpārņem banka un jāstabilizē finanšu sektors," viņš sacīja. A.Slakteris atgādināja, ka sākumā domāts — banku pārņems uz neilgu laiku un abi turpinās darbu, tādēļ bankā kā ķīla paturēti arī eksbaņķieru depozīti, lai viņiem nezustu interese.
Par procentu maksājumu apjomiem un citām niansēm neesot bijusi informēta arī Latvijas Banka (LB), jo tā konsultēja valdību par citiem aspektiem, saka LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš procentu izmaksu, ja likme nav augstāka par citiem, uzskatot par pareizu, jo "viņi ir tādi paši noguldītāji kā pārējie un runa ir par taisnīgu atlīdzību".
FKTK summas zināja, tomēr tā marta vidū lūdza bankai sākt izmaksāt mazākus procentus un 3.aprīlī izmaksu apturēja, kamēr nebūs vienošanās ar bijušajiem īpašniekiem par likmes samazinājumu. Aprīļa pēdējā dienā banka ziņojusi komisijai, ka eksbaņķieri esot gatavi likmes samazināšanai līdz 11%, un tā piekritusi lēmumu atcelt, pat pirms panākta rakstiska vienošanās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.