Viņa paskaidroja, ka straujo algu palielinājumu nodrošina plašā finansējuma piesaiste un līdzekļu ieplūšana Latvijas ekonomikā gan kredītu veidā, gan investīcijās no Eiropas fondiem, institūcijām un uzņēmumiem.
No tā, kā turpināsies finansējuma piesaiste, būs atkarīga arī inflācija. Karnīte prognozēja, ka finansējuma piesaiste turpmāk samazināsies, jo nākotnē tik strauji kā pašlaik nepalielināsies kredīta ņēmēju skaits, kā arī samazināsies no Eiropas Savienības struktūrfondiem pieejamie līdzekļi.
"Inflācijai vajadzētu kristies, tai jākļūst mērenākai," atzina Karnīte. Viņa gan piebilda, ka šobrīd inflācijas ierobežošanai neko nevajadzētu darīt, jo esot jāļauj algām palielināties. Taču vienlaicīgi būtu jāsaglabā algu harmonija - proporcionāls algas pieaugums visiem darbiniekiem neatkarīgi no kvalifikācijas. Karnīte norādīja, ka nav pareizi, ka pašlaik visstraujāk algas palielinās mazkvalificētam darbaspēkam, bet mazāk - augsti kvalificētam darbiniekam. "Šobrīd algu harmonija ir izjaukta," atzina Karnīte.
Ekonomikas doktore teica, ka jābūt salīdzinošiem datiem par algām, lai darba devēji varētu orientēties algu sektorā brīžos, kad darba ņēmējs pieprasa neadekvāti palielināt darba samaksu. Karnīte norādīja, ka Latvijas uzņēmējiem nekas cits neatliks, kā atklāt algu lielumu, jo šobrīd valstī trūkst darbaspēka. Viņa arī piebilda, ka Latvijas darba tirgus būs jāatver viesstrādniekiem.
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka šogad otrajā ceturksnī Latvijā mēneša vidējā neto darba samaksa palielinājās par 21,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni un bija 209,04 lati. Savukārt reālās darba samaksas pieaugums 2006.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2005.gada otro ceturksni, bija 14,5%.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa otrajā ceturksnī Latvijā sasniedza 292 latus, kas ir par 21,8% vairāk nekā 2005.gada otrajā ceturksnī. Lielākais darba samaksas pieaugums bija privātajā sektorā - par 23,2% - un komercsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk - par 21,6%.