Lai gan pirmajā acu uzmetienā liekas, ka globālā sasilšana varētu solīt Lietuvai zināmus labumus, tomēr jau tagad var prognozēt, ka paredzamas arī nopietnas problēmas, piemēram, Lietuvas piejūra varētu palikt bez savas pludmales - tā, atsaucoties uz ekspertiem, trešdien norāda laikraksts "Kauno diena".
Speciālisti uzskata, ka Lietuvā jau līdz 2030.gadam vidējā temperatūra varētu paaugstināties par 1,5-2 grādiem, bet visa 21.gadsimta laikā - par 4-5,5 grādiem, tas ir, daudz būtiskāk nekā vidēji pasaulē.
Domājams, lielu daļu cilvēku iepriecina doma, ka laiks cauru gadu būs siltāks, bet ir puslīdz skaidrs tikai tas, ka varētu samazināties izdevumi par energoresursiem un varbūt klimats kļūtu labvēlīgāks atpūtai.
Tomēr vienlaikus var prognozēt biežākus grūti panesamus karstuma viļņus, virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes pasliktināšanos, jaunus un pagaidām grūti paredzamus draudus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, rūpniecībai, transportam un citām nozarēm.
Ja Pasaules okeāna līmenis gadsimta laikā celsies par 30-40 centimetriem, Baltijas jūras piekraste pārmainīsies. Kā sacījis Viļņas universitātes hidroloģijas un klimatoloģijas katedras vadītājs Arūns Bukantis, vietām krasti tiks izskaloti, citviet applūdīs, bet pludmales tagadējā veidolā varēs apskatīti vairs tikai senās fotogrāfijās.
Tas radīs lielas problēmas tūrismam un infrastruktūrai. Aizvien vairāk līdzekļu būs vajadzīgi krastu aizsardzībai. Aizvien biežāk applūdīs Klaipēda un Nida. Celsies ūdens līmenis arī upēs, bet vietām būs gaidāmi intensīvāki plūdi.
Siltāks klimats nebūt nav tik izdevīgs arī lauksaimniekiem. "Ikvienam augam ir savs dzīves cikls, tas ir piemērojies videi. Ziemājiem vajadzīgs ziemas sala laiks, citādi veģetācija sākas jau ziemā, un augi līdz pavasarim ir izšķērdējuši savus spēkus," skaidrojis Zemkopības palātas augkopības eksperts Aļģmants Vaičulis.
Pēc viņa teiktā, lai gan ik gadu tiek radītas arī jaunas augu šķirnes, tomēr straujas klimata pārmaiņas sola tikai zaudējumus, jo augi nespēs tām tik ātri piemēroties.
Piektdien pasaulē tiks atzīmēta Starptautiskā meteoroloģijas diena, bet eksperti atzīst, ka straujo pārmaiņu apstākļos drošas prognozes vairs nevar gaidīt ne no profesionālajiem meteorologiem, ne no tautas gudrībām, kas krātas gadsimtu gaitā.
Klimatoloģe Audrone Galvonaite uzskata, ka aicinājumi apturēt klimata pārmaiņas jau ir novēloti - pašlaik vajadzētu aicināt tās vismaz nepaātrināt.