“Izskatās, ka reālākais variants ir Vienotība, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība, bet tam var būt arī dažādi sķēršli, piemēram, Nacionālās apvienības biedru retorika,” pauda Providus pētniece Iveta Kažoka.
Arī Juris Rozenvalds, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, uzskata, ka koalīcijai ar nacionālo bloku ir savas priekšrocības, jo šīm partijām ir sociālekonomiskā tuvība. Viņš gan pieļāva, ka šādā koalīcijā varētu būt grūtāk īstenot ZRP piedāvātās konstitucionālās reformas, kuru dēļ vēlētāji balsoja par Zatlera partiju, šādi atbalstot nepieciešamību mainīt Latvijas politisko vidi.
Ticama ir koalīcija ar Saskaņas centru (SC) un, kā uzskata Iveta Kažoka, SC daudzos jautājumos ir gatava arī piekāpties, lai gan domstarpības varētu būt ekonomiskajos jautājumos. Kažoka gan apšauba iespēju, ka Zatlera Reformu partija varētu riskēt un koalīcijā doties vienatnē ar SC.
“SC ņemšana koalīcijā būtu simbolisks solis, kas konkrētajai sabiedrības daļai parādītu, ka esam gatavi sadarboties,” pauda Rozenvalds, piebilstot, ka tas ir jautājums par attiecībām ar kopienām, turklāt SC tomēr ir partija, kas ieguvusi vairāk nekā 28 procentu balsu. “Tā ir smaga izvēle politiķiem, jo latviešu vēlētāji varētu nesaprast. Bet valstsvīriem ir jābūt spējīgiem pieņemt smagus lēmumus,” tā par SC iespējamo dalību koalīcijā sacīja Rozenvalds.
Tāpat svarīgi ir saprast, kā rīkosies Valsts prezidents Andris Bērziņš. “Nedomāju, ka viņš publiski diskutēs ar politiķiem, bet pie diskusiju galda kaut kādi uzstādījumi viņam noteikti būs,” uzskata profesors.
Arī sociologs Arnis Kaktiņš par nopietniem variantiem uzskata Vienotības, ZRP un SC, kā arī Vienotības, ZRP un VL!-TB/LNNK koalīcijas variantus. “Teorētiski iespējams ir daudz kas – prezidents var nominēt arī Virsmāti, bet par jēgpilniem variantiem uzskatu tos divus,” pauda Kaktiņš.