Diena.lv vaicāja ekspertiem, kā šie lēmumi ietekmēs Latvijas ekonomiku.
Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks:
"Līdz šim ar glābšanas plāniem lielākā problēma - valstis nerīkojās saksaņoti, bet šoreiz valstis ir vienojušās par koordinētu rīcību. Vai ar to būs gana, kas zina. Ja skatāmies uz ekonomiku pasaulē pagājušā gada beigās un šā gada sākumā, redzam, ka strauji samazinājās tirdzniecības apjoms. Daļa no šīs jaunās naudas ies tirdzniecībais finansēšanai, kas ir laba zīme, jo mazinās protekcionisma draudus. Vai Latvija no tā iegūs? Latvija var iegūt gan tieši, gan netieši. Vai tieši saņemsim naudu [no palielinātā finansējuma SVF], grūti teikt, un varbūt tas arī nav galvenais, jo mums jau ir SVF un Eiropas Komisijas finansējums. Ieguvēji būsim netieši, ja šie pūliņi atdzīvinās pasaules ekonomiku ātrāk. Koordinēta rīcība to var izdarīt, un tad mēs noteikti iegūsim netieši, pateicoties ekonomikas izaugsmei, mazākam risku novērtējumam, optimistiskam skatam nākotnē. Tas palīdzētu mūsu eksportam.
Jācer, ka būs reāli darbi. Pirms tikšanās viedokļi bija ļoti dažādi no ASV un Eiropas līderu puses. Pēc samita redzam, ka atzinīgi izteicās gan [ASV prezidents Baraks] Obama, gan [Vācijas kanclere Angela] Merkele. Izskatās, ka pasākumi visiem ir pieņemami, cerams, ka tie tiks realizēti.
Vēl viena lieta - G20 sanāksmē lēma ne tika par to, kas notiks tagad, bet arī par to, kas notiks nākotnē, piemēram, par lielāku regulāciju finanšu tirgos. Lielāka regulācija kā tāda ne vienmēr nozīmē labu lietu, bet, ja skatāmies uz atvasināto finanšu instrumentu straujo attīstību, iespējams, ka vajadzēja ieviest ko stingrāku.
Šie lēmumi gan nenozīmē, ka var teikt: "Vīri un sievas, esam labi pastrādājuši, tagad varam pasēdēt un pagaidīt, kamēr mums iedos." Mums pašiem ir jāpastrādā, labojot tās strukturālās problēmas, kas mums joprojām ir. Mums neviens papildus naudu nav devis un diez vai tuvākajā laikā dos,ja iekšēji nesakārtosimies. Ja mēs paši neiemācīsimies eksportēt, nauda paies gar degunu. Mums nekas fundamentāli nav mainījies, ir tikai cerība, ka pasaulē kaut kas uzlabosies.
Es parēķināju, cik tad ir tie pieci triljoni, kas būtu jāiepludina. Ja paņem vienu ASV dolāru, tad ar pieciem triljoniem var noklāt 80% no Latvijas teritorijas. Ja saliktu vienu pēc otra, varētu aptīt apkārt zemeslodei 19 500 reizes."
Latvijas krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova:
"Visi risinājumi bija negaidīti patīkami. Visi domāja, ka samitā nekādi konkrēti risinājumi nebūs, jo valstis nevarēs vienoties savā starpā. Komunikē rāda konkrētu rīcību. Tiek prognozēts, ka šī nauda, ko tagad plāno, dos globālai ekonomikai pieaugumu 4% apmērā tuvāko divu gadu laikā, un tas ir diezgan daudz, ja runājam globāli. Kas mūs varētu skart? Palielinājums finansējumā, ko SVF varētu dot jaunajām ekonomikām. Runājot par Latviju, redzam, ka viena lieta ir tā, ka viņi ir gatavi dot naudu, bet jautājums, vai varēsim izpildīt nosacījumus un akumulēt naudu. Ja nauda ir tur un ir gatavi dot, tas nenozīmē, ka katra ekonomika to varēs dabūt, kaut kas jādara arī pašiem, lai cik nepareizi šie nosacījumi liekas īstermiņā.
Ekonomikas stimulēšana un uzlabojumi eksporta tirgos ir ļoti svarīgi, jo esam ļoti atkarīgi no Eiropas. Ļoti interesanti, ka šobrīd tiek vērtēts, ka, iespējams, šajā samitā Eiropa ir vinnējusi, jo visi jaut, par ko Eiropas valstis iestājās, tika risināti.
Grūti pateikt, kā reāli tiks pildīti pasākumie, bet visiem risinājumiem arī termiņi, tas liek domāt, ka kaut kas tiks darīts."
Ekonomists Uldis Osis:
"G20 sanāksme beidzās ne tik slikti, kā tas īsi pirms tās sākšanās šķita. Tā, vēl šīs nedēļas sākumā no dažu valstu līderiem, īpaši Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī un Vācijas kancleres A.Merkeles, brīžiem izskanēja viena otra visai kareivīga nots. Viņi uzsvēra, ka bezatbildīgā naudas "pumpēšana" ekonomikā, ko sevišķi aktīvi piekopj ASV, jāpārtrauc, tā vietā pievēršoties stingrākai tirgus regulēšanai. N.Sarkozī pat draudēja vispār atstāt G20 sammitu, ja šajā jomā netiks panāktas konkrēta vienošanās.
Šāda vienošanās, gan ne pārāk konkrēti, tomēr tika konceptuāli panākta. Daži eksperti šajā apstāklī saskata pat zināmu ASV pozicijas pavājināšanos. Taču, vai šī vienošanās tiešām tiks pildīta un kā, to rādīs laiks.
Daudz konkrētāks jau bija lēmums būtiski palielināt SVF un virknes reģionālo attīstības banku finanšu potenciālu par vairāk kā vienu triljonu ASV dolāru, tādējādi paplašinot to iespējas piešķirt papildus kredītus krīzes pārvarēšanai valstīm, kuras tā skārusi visvairāk. Tā neapšaubāmi ir daudz labāka alternatīva fiskālo stimulu izmantošanai katrā valstī atsevišķi, jo veicina labāku finansēšanas koordināciju globālā mērogā un ciešāku valstu vienotību ekonomiskās krīzes pārvarēšanā.
Latvijas situāciju tas varētu ietekmēt divējādi. No vienas puses, palielinās iespējas saņemt šādus kredītus arī turpmāk, ja ekonomiskā krīze Latvijā turpinās padziļināties. Tas gan nenozīmē, ka SVF kļūtu mazāk prasīgs strukturālo reformu īstenošanas ziņā.
No otras puses, SVF un citām starptautiskajām institūcijām paplašinot finansiālās palīdzības sniegšanu citām valstīm un tajās uzlabojoties ekonomiskai situācijai, attiecīgi palielināsies arī iespēja Latvijas preču pārdošanai šo valstu tirgos. Arī biznesa riski šajās valstīs samazināsies, jo, piešķirot kredītus, gluži tāpat kā Latvijā, arī tur tiks prasīta reformu īstenošana. Tādēļ Latvijas valdībai un pašiem uzņēmējiem vajadzētu uzmanīgi sekot naudas plūsmām pasaules tirgū un sekot tām ar savām precēm un pakalpojumiem."