Jau pirms nedēļas Diena.lv aptaujātie eksperti šo diskusiju ciklu novērtēja kā partiju apvienības Par labu Latviju! aģitācijas kampaņas sastāvdaļu, norādot, ka raidījums turpina runāto Tautas deklarācijas nedēļā. Savukārt tajā iesaistītie «eksperti» izcēlās ar nekompetenci zivsaimniecības jomā un neieklausīšanos sabiedrības viedoklī.
Kas un vai mainījies raidījumā pēc nedēļas, Diena.lv jautāja ekspertiem.
Anda Rožukalne, dr.sc.soc., RSU Komunikācijas fakultāte:
«LNT projekta Latvija, mēs tevi dzirdam otrais laidiens lielā mērā atkārto pirmo: sarunu kontrolē politiskās apvienības Par labu Latviju! arhitekti un viņiem pietuvinātie, kas vienlaikus kļuvuši par valsts galvenajiem vaimanologiem. Rūpju rievu iezīmētām sejām, viņi raida izplatījumā jautājumus par tēmu, kāpēc mums viss ir tik slikti, bet nevēlas meklēt atbildes un pretējus viedokļus.
Gods kam gods - šoreiz studijā bija aicināti vairāk ar lauksaimniecību saistīti cilvēki, tāpēc diskusijas dalībnieku kompetences līmenis bija augstāks, tās gaita saturīgāka, spraigāka. Taču saruna ilgi mīņājās uz vietas, jo tālāk par problēmu nosaukšanu tās scenārijs nesniedzas. Zemnieks, kas vēlējās sniegt bēdīgās situācijās pamatīgāku skaidrojumu un tik vajadzīgo pašrefleksiju, pieminot arī par to atbildīgos un ieguvējus, tika apklusināts ar reklāmas pauzi.
Ja vēl divus mēnešus diskusijas krēslos netiks aicināti cilvēki, kas ir atbildīgi un zinoši par dažādās jomās notiekošo, tad tā ļoti ātri izsmels savas iespējas, slīgstot vienpusībā un nekonkrētos pārmetumos. Divarpus stundu ilgā tiešraide bija mokoša un garlaicīga arī tāpēc, ka tās vadītājs Haralds Burkovskis nespēja virzīt sarunu, tā bija ļoti haotiska, bezmērķīga. Arī par «tautas» klātbūtni un vērtējumiem studijā esošie daudz nelikās zinis, lai gan komentāros bija ne vien uzslavas, bet arī pamudinājumi beidzot būt konstruktīviem, rīkoties nevis vaimanāt. Pozitīvs sarunas pavērsiens – centieni stiprināt cilvēku pašapziņu.
Raidījuma satura veidošanā tiek izmantoti pārbaudīti propagandas paņēmieni, piemeklējot faktus, statistiku un vērtējumus gatavam apgalvojumam (cik mums, kas esam tik labi, ir grūti; cik visi pārējie ir slikti), bet nepieļaujot, ka problēma tiek daudzpusīgi apspriesta, ka uz jautājumiem sniegtas arī atbildes. Šīs diskusijas cenšas pierādīt, ka kaut kur ārpusē ir kādi sliktie (ES, ierēdņi, mistiski lēmumu pieņēmēji), kas dara mums pāri, rada draudus. Retorikā vērojama baismu atmosfēra, tiek runāts par «cīņu», «situāciju x». Psihologi jau sen izskaidrojuši, ka slikto svešo nosaukšana kara apstākļos parasti tiek izmantota, lai vienotu cilvēkus kādam mērķim, pakļautu konkrētām interesēm.»
Ābrams Kleckins, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs:
«Otrais raidījums bija kompaktāks un labāk sakārtots. Bija vieglāk sekot līdzi domai. Tomēr vēl joprojām tas nekļūst konstruktīvāks. Tiek runāts par to, ko nevajag darīt un kas ir slikti. Trūkst izpratnes par problēmas būtību, jo diskusijas nav balstītas uz precīzu situāciju. Būtu nepieciešams klātienē vai pirms raidījuma izrunāt problēmu ar atbildīgām personām, lai diskusija būtu konkrēta. Šajā raidījumā, tāpat kā citos, ir aģitācija, jo kāds tiek kritizēts, norādot uz viņa neizdarībām. Tomēr skaidri izteikta viena politiska spēka aģitācija nav manāma.»
Eksperti: LNT pirmdienas diskusijas raidījums - strupceļā
Jau otrā diskusija Latvija, mēs tevi dzirdam pirmdienas vakarā vairāk nekā divas stundas telekompānijas LNT ēterā risināja kārtējo Latvijai svarīgo jautājumu. Pirms nedēļas diskusija bija veltīta zivsaimniecībai, šoreiz – lauksaimniecībai. Kā ierasts, tajā piedalījās pats LNT šefs Andrejs Ēķis, arī uzņēmējs Gunārs Ķirsons, ārsts Andrejs Ērglis un citi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.