"Kamēr būs radikālas izpausmes no abām pusēm, etniskais balsojums būs neizbēgams," uzsvēra Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība). Savukārt publiciste Marina Kosteņecka norādīja, ka viņu nemīlot ne vieni, ne otri, bet viņa tomēr vairāk raudzīsies uz to partiju pusi, kas viņu neaizvainos kā krievu tautības pārstāvi.
Vienotības deputāta amata kandidāts Andrejs Judins norādīja, ka mūsu cilvēki izvēlas pēc tautības un diskusijas etniskā balsojuma mazināšanai nepalīdzēs, bet Saskaņas centra politiķis Igors Pimenovs uzsvēra, ka vēlētāji ievēl tos, kurus pazīst, un nav nozīmes etniskajam griezumam. Pašvaldību vēlēšanās vēlētājus vairāk vadot saimnieciski apsvērumi.
Kosteņecka atzīmēja, ka politiskajā līmenī arī neesot lielas vēlmes atteikties no etniskā balsojuma, jo partijas vairāk domā, kā iekļūt Saeimā.
Kāds pensionārs diskusijas laikā norādīja, ka "mēs radām tādu tautu, kas ēdīs, ko dos, un rāpos, kur liks. Tāpēc nevajag izcelt ekonomiskās, bet etniskās problēmas".
Zatlera reformu partijas pārstāvis Viktors Makarovs skaidroja - ja partijas nepozicionējot savus citas tautības politiķus, tad tiem neesot nekādu izredžu tikt ievēlētiem.
Bijušais SC politiķis Aleksandrs Mirvis skaidroja, ka vidējais vēlētājs nesaskatot saistību starp savu balsošanu un gala iznākumu. Tāpēc esot jārunā, kāpēc pastāv etniskais balsojums. "Latvieši ne par ko neatbild, jo nepārtraukti vēstures gaitā ir bijuši apspiesti. Imigranti arī ne par ko neatbild, jo ir imigranti," teica Mirvis, piebilstot, ka viena no iespējām, kā pārvarēt etnisko balsojumu, ir mažoritāra vēlēšanu sistēma.
Politologs Ivars Ījabs atzīmēja, ka latviskās partijas ar krievvalodīgo vēlētāju nerunā un politiskās partijas vispār neesot īsi ieinteresētas integrācijā. Politiskā integrācija esot vēlama, bet profesionālie politiķi tam nav nobrieduši.
"Abās kopienās nosacīti ir vēlme pārkāpt šo etnisko dalījumu. Bet vai etniskais balsojums ir slikts? Tas vēsturiski ir bijis vienmēr," teica politologs.
Partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā politiķis Miroslavs Mitrofanovs skaidroja, ka etniskās partijas un etniskie balsojumi pastāvot daudzās zemēs, tāpēc pie mums tas esot arī tikai normāli.
Loskutovs diskusijas dalībniekiem pauda prieku, ka šajās vēlēšanās lozungs "krievi nāk" vairs ir palicis tikai nacionālās apvienības rokās. Savukārt partijas LPP/LC politiķe Eiženija Aldermane norādīja - kamēr neizzudīs bailes no saviem līdzpilsoņiem, tik ilgi vārds "krievs" būs lamuvārds.
Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdētājs Juris Ruņģis pastāstīja, ka Latvijas elektorāts Austrālijā skaidri diferencējot latviešu un krievu partijas, jo 99,9% balso par latviskām partijām.
Diskusijas noslēgumā Kosteņecka norādīja, ka viņa cerot uz jauno paaudzi, kas gan labāk zinot valodu, gan vēsturi. "Viņus nevajag integrēt, viņi paši integrēsies," teica publiciste.