Savukārt no valdības V.Zatlers vēlējās skaidru valsts pārvaldes reorganizācijas plānu, kā arī pašas valdības reorganizāciju, valdībā ieviešot jaunas sejas. Tāpat V.Zatlers uzdeva līdz šim laikam apstiprināt vadītāju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Kā Dienai skaidroja Prezidenta kancelejā, tikai 31.martā V.Zatlers nāks klajā ar savu situācijas vērtējumu. Kanceleja nekomentēja laikrakstā Telegraf izskanējušo, ka prezidents vērsīsies pie tautas ar uzrunu televīzijā.
Diena vaicāja ekspertiem: kā būtu jārīkojas V Zatleram 31.martā? Kas prezidentam būtu jāvēsta tautai?
Artis Svece, filozofs
“Jautājumam, vai atlaist Saeimu, īpašas nozīmes nav, jo situācija, kad prezidents uzstādīja šo ultimātu, salīdzinot ar šo brīdi, ir mainījusies, turklāt domāju, ka prezidentam pašam tas nebūtu izdevīgi. Ja man būtu jāatbild kā politologam, tad es teiktu, ka Saeima ir pietiekami piekāpusies, lai prezidents tagad ar savu ultimātu nebūtu nonācis strupceļā, un, manuprāt, nevienam arī nav izdevīgi prezidentu strupceļā iedzīt. Piekāpšanās ir bijusi gana liela, lai nebūtu cilvēkus jāatlaiž. Saeimu neatlaidīs - tāda ir mana prognoze.”
Mārtiņš Bondars, bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs
“Jautājums pēc būtības ir par to, vai ir spēja kopīgi nodefinēt uzdevumus, kuri šobrīd valstij ir svarīgi, un valstij – tas nozīmē iedzīvotājiem - un vai ir spējas šos uzdevumus izpildīt. Pamatjautājums nav par Saeimas atlaišanu, bet par konkrēto situāciju. Šobrīd jebkura mana spekulācija varētu zināmā mērā būt spiediens uz prezidentu, jo, domāju, ka prezidentam, 14.janvārī nākot klajā ar savu paziņojumu, bija gana skaidrs, kas būs viņa nākamie soļi. Tā man vismaz gribētos cerēt.”
Aivis Ronis, bijušais diplomāts:
"Prezidents jau pats ir atbildējis uz savu ultimātu, izsakot neuzticību Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībai, tādējādi iedvesmojot jaunas koalīcijas veidošanos, kurai ir šobrīd procentuāli lielāks sabiedrības atbalsts. Un šobrīd Saeimas atlaišana, man šķiet, nav aktuāla. Nezinu, ko prezidents teiks tautai pēc 31.marta, bet es domāju, ka ir skaidrs, ka Latvijas politiskajā sistēmā ir iekodētas kļūdas, kas izkropļo politisko partiju darbību, izkropļo valsts pārvaldi un arī ekonomiku. Bet šīs kļūdas vajadzētu risināt visaptveroši, nevis stihiski, kā tas ir bijis līdz šim. Respektīvi, mans ieteikums būtu, ka Saeima izveido konventu, kurš pēc kāda zināma termiņa iesniedz Saeimai priekšlikumus politiskās sistēmas reformēšanā. Tā varētu būt ar Saeimas lēmumu uz laiku izveidota institūcija, kurā darbojas tiesību eksperti, politisko partiju pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā tas ir bijis citās Eiropas valstīs. Man šķiet, ka tas būtu ilgtermiņā labāks, nosvērtāks un pamatīgāks risinājums, nevis stihiski - atkarībā no pašreizējās konjunktūras labot vienu vai otru likumu."
Jānis Domburs, žurnālists:
"Es nevaru pateikt, kas notiks pēc 31.marta, jo tas ir astrologu, totalizatoru, zīlētāju un bukmeikeru ziņā. Kas prezidentam būtu jādara? Viņam būtu jāsaved kārtībā trīs lietas. Pirmkārt, tā būtiskā lieta no sērijas “vīrs un vārds”. Ja tu kaut ko dari, tad tu pie tā arī turies. Otrkārt, kas būtu jārisina - kopš 2007.gada ar drošības likumu, Loskutova un visiem pārējiem skandāliem, ar globālo jautājumu “krīze” saistīti jautājumi, viss, kas radīja saukli “atlaist Saeimu” un Saeimas atlaišanas versijas. Treškārt, protams, jāvērtē jebkurā pozīcijā sekas – no tā, kādas šīs sekas var būt, ir jāmeklē risinājums, jo, ja politiķi pieņemtu visu, ko kaut kāda sabiedrības daļa saka, tad nekas labs jau nu nebūtu.
Manuprāt, prezidents šobrīd nav strupceļā, drīzāk viņš atrodas politisko krustceļu priekšā. Nekādu strupceļu es neredzu – tā ir politiskā izšķiršanās, tā ir viņa darīšana, kā viņš to redz, vērtē un analizē. Cilvēks šobrīd ir krustcelēs, bet krustcelēs jau viņš ir nepārtraukti. Jautājums, tā tēlaini izsakoties, ir, vai viņš kādreiz ir bijis uz ceļa, vai arī viņš pa grāvjiem vien staigājis."