Eksperts: Finanšu stabilitātes nodevu netieši samaksās banku klienti

Turklāt, iespējams, ka viens otrs pakalpojumus sadārdzinās vairāk nekā vajadzētu un darbosies pēc principa: “labāk pielikt vairāk, lai pēc tam ir, kur noņemt, ja vajag”. “Samaksās banku klienti, turklāt vēl ar uzviju,” noteica Ģ. Rungainis.Eksperts noteica, ka pēc krīzes laikā zaudētajiem milzu resursiem investori, tostarp pašu akcionāri uz bankām raugās kā uz augstāka riska investīciju objektiem nekā pirms likstām pasaules finanšu sektorā. Lai bankas investoru acīs kļūtu pievilcīgākas, tām ir jāuzrāda daudz labāki atdeves rādītāji, tostarp peļņa.Latvijā lielākās Swedbank prognozējamās papildu izmaksas par nodevu varētu sasniegt līdz vienam miljonam eiro (ap 700 000 latu). Savukārt otrai lielākajai bankai SEB bankai nākamgad, iespējams, nāksies šķirties no aptuveni pusmiljona latu, diena.lv teica bankās.Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska diena.lv norādīja, šobrīd banka neprognozē, ka iespējamā nodevas summa tuvākā laikā atstātu būtisku ietekmi uz pakalpojumu cenām. Savukārt SEB bankas pārstāve Sanda Purviņa diena.lv atzina: “Ikvienai uzņēmējdarbības nozarei jauna nodokļa vai nodevas ieviešana nozīmē papildu izmaksas, līdz ar to arī budžeta un finanšu plānu pārskatīšanu.”“Jāsaprot, ka [nodeva], kā jebkurš nodoklis, sadārdzina banku sniegtos pakalpojumus un pēc būtības to maksās banku klienti,” Dienai teica Dagnija Stuķēna no Latvijā pēc aktīviem trešās lielākās Nordea (Nordea) bankas. Ņemot vērā, ka Nordea Latvijā darbojas filiāles statusā, šobrīd tiek vērtēts, kā uz to attieksies jaunā nodeva un tās aprēķināšanas kārtība.Jautātas, kādi pakalpojumi nākamgad varētu sadārdzināties saistībā ar jaunās nodevas ieviešanu, neviena no trim uzrunātajām bankām konkrētu atbildi nesniedza.Vienlaikus SEB un Swedbank uzskatīja par vajadzīgu norādīt, ka nav pareizi nodevā iekasētos resursus izmantot budžeta lāpīšanai.“Jaunais maksājums pēc būtības nav stabilitātes nodeva, kas citās valstīs tiek iemaksāta neatkarīgā, uzkrājošā stabilizācijas fondā. Tas drīzāk uzskatāms par nodokli vienai industrijai, kuru plānots tērēt tūlītējām budžeta vajadzībām,” noteica Swedbank pārstāve, piebilstot, ka nodokļa apjoms konkrētai bankai pieaug, ja tā piesaista vairāk ārvalstu finansējuma Latvijas ekonomikas finansēšanai.Pēc S. Purviņas sacītā, ieviešot šo nodevu, valdībai būtu skaidri jādefinē šīs nodevas iekasēšanas un finansiālā pielietojuma mērķis, lai stabilitātes nodeva nekļūst par īstermiņa risinājumu papildu budžeta ienākumu gūšanai, neievērojot šīs nodevas pamata mērķus.Latvija pēc šīs nodevas ieviešanas apstiprināšanas ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur šāds nodoklis ieviests, piebilda SEB bankas pārstāve.Kā ziņoja db.lv, nodevā nākamgad plānots iekasēt 3, 1 milj. latu. Sākotnēji tā tiks novirzīta valsts budžeta izdevumu vai deficīta segšanai, nevis likumā noteiktā mērķa – stabilitātes fonda veidošanai.