Eksperts: partijām trūkst ideoloģijas, tādēļ vēlētāji bieži maina izvēli

Manuprāt, tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, partijas ir jaunas, un vēlēšanu sarakstu piedāvājums katrā reizē ir cits, tāpēc arī vēlētāju izvēle mainās.

Otrkārt, politiskajiem spēkiem līdz šim ir pietrūcis skaidra ideoloģiska profila, tāpēc vēlētāju izvēle visbiežāk ir nevis ideoloģiska, bet atkarīga no citiem, mainīgiem faktoriem – iedzīvotāji, piemēram, bieži vien balso pēc „mazākā ļaunuma” principa.

Treškārt, vēsturiski Latvijas partijas nav masu organizācijas ar skaidru ideoloģisku nokrāsu, kurām lojalitāti nosaka vēlētāju sociālekonomiskais statuss un tradīcija. Tās vairāk tiek uztvertas kā „politisko uzņēmēju” grupas, kas piedāvā „risinājumus” un konkurē par vēlētāju - patērētāju - balsīm.

Līdz ar to var secināt, ka vēlētāju rīcība, ņemot vērā pastāvošo politisko piedāvājumu, ir racionāli skaidrojama. Kad nostabilizēsies partiju sistēma un partiju ideoloģiskais piedāvājums kļūs skaidrāks, mazināsies arī vēlētāju nepastāvība.

Tas, ka tikai trešdaļa DnB NORD Latvijas barometra respondentu savus iepriekšējos lēmumus vēlēšanās raksturoja kā pamatotus un tālredzīgus, vēlreiz liecina par nopietnu frustrāciju attiecībā ne tikai uz politiķiem, bet arī uz pastāvošās parlamentārās demokrātijas praksi. Vēlētājs, kurš ir neapmierināts ar politiķiem, mēģinās ievēlēt citus politiķus, savukārt tas, kurš ir neapmierināts ar savu lomu politiskajā procesā, apsvērs šī procesa alternatīvas.

Nākamā gada budžeta prioritātes ir viens no galvenajiem ierakstiem partiju programmās, kam vēlētājiem būtu jāpievērš uzmanība. DnB NORD Latvijas barometra respondenti par svarīgām uzskata gan budžeta izdevumu pozīcijas, gan politikas veidošanas uzdevumus (eksporta veicināšana un finanšu politika). Ja paskatāmies tikai uz budžeta izdevumu pozīcijām, tad būtiski ir tas, cik dominējošas ir rūpes par veselības aprūpes jomu, – par spīti tam, ka medijos toni nosaka pensiju jautājums. Tas ir skaidrs signāls politiķiem par vēlētāju īstajām prioritātēm.