Dienas aptaujātie politologi uzsver, ka tik skarba kritika pret savas valdības ministriem līdz šim V. Dombrovskim bijusi ļoti neraksturīga, tādēļ neizbēgami atstās iespaidu uz Vienotības un Reformu partijas (RP), kura R. Ķīli izvirzīja ministra amatam, attiecībām.
Padevies rektoriem
«Nenotiek ne dialogs ar nozari, ne arī ar koalīciju,» pēc tikšanās ar augstskolu rektoriem otrdienas rītā valdības vadītāja neapmierinātību citē LETA. Publiskajā telpā vairāk esot skaļu izteikumu, bet nav reālas darbības. V. Dombrovskis plānojot R. Ķīlim [viņš pašlaik atrodas slimnīcā] uzdot nekavējoties pabeigt iesāktos darbus, kur katram no tiem ir noteikts konkrēts izpildes termiņš.
Reakcija ilgi nebija jāgaida - Izglītības ministrija (IZM) izplatīja pat divus paziņojumus, kuros apšaubīja premjera informētību par augstākās izglītības laukā notiekošo, un pauda aizdomas, ka rektori viņu būtu varējuši maldināt. «Ministrs ir vairākas reizes ticies ar premjeru un ne reizi nav no viņa saņēmis nevienu aizrādījumu par savu darbību augstākās izglītības jomā. Turklāt tieši Vienotība ir tas koalīcijas partneris, kas līdz šim vilcinājis reformas,» Dienai teica R. Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs. Arī RP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis paudis izbrīnu par premjera izteikumiem.
V. Dombrovska paustajai kritikai pilnībā piekrīt viena no R. Ķīļa aktīvākajām pretiniecēm Saeimā Izglītības komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība): «Problēma ir tajā, ka sabiedrībai tiek mēģināts pārdot neesošu preci, paļaujoties uz to, ka pietiks ar reformu vārda skandināšanu bez reāla seguma.» I. Druviete atsaucās arī uz vairākām dažādu organizāciju vēstulēm, kuras komisija saņēmusi. Piemēram, 30. novembrī gan I. Druvietei, gan V. Dombrovskim vēstuli piesūtījuši Latvijas eksperti, kuri piedalījās nesenajā studiju programmu izvērtējumā, kura rezultātus apšaubījusi IZM. Viņi noraida ministrijas izteiktās aizdomas par rezultātu viltošanu.
Laikam kas briest
Tik asa divu valdošās koalīcijas partneru apmainīšanās ar apvainojumiem ir visai sen neredzēts notikums, sevišķi jau ierasti nosvērtā premjera izpildījumā, atzina Dienas aptaujātie politikas vērotāji. Politoloģe Iveta Kažoka uzsvēra, ka šāda reakcija V. Dombrovskim līdz šim bijusi teju vai principiāli neraksturīga, un tas liek jautāt, ko tādu viņš varētu būt pēdējā laikā uzzinājis, lai tik krasi pozicionētos, sevišķi ņemot vērā, ka iepriekš gan R. Ķīli, gan citus savas valdības ministrus premjers bija aizstāvējis pret kritiku. «Man kā cilvēkam, kas ikdienā neseko līdzi izglītības jomā notiekošajam, ir grūti spriest, vai kritika ir samērīga, tomēr tādi paziņojumi no premjera nevar neatstāt sekas uzVienotības un RP attiecībām - galu galā R. Ķīlis ir viens no RP spilgtākajiem ministriem, tādēļ uzbrukums viņam neizbēgami tiks uztverts kā uzbrukums partijai,» viņa prātoja.
Savukārt sociologs Aigars Freimanis atzina, ka otrdienas kaislības būtu skatāmas plašākā nekā tikai izglītības reformu kontekstā un varētu liecināt par politiski mierīgā pēckrīzes posma ātrāku beigšanos, nekā līdz šim gaidīts. «Tik asi V. Dombrovskis līdz šim bija runājis tikai par opozīcijas pārstāvjiem,» piebilda A. Freimanis. «Līdz šim visi domāja, ka līdz pašvaldību vēlēšanām nekas radikāls nenotiks, bet nu laikam jau kaut kas tur briest. Nez vai tas varēja būt tikai premjera emocionāls izvirdums -tam īsti negribas ticēt, jo līdz šim nekad tā nav noticis, un viņa virsmērķis ir koalīcijas stabilitātes saglabāšana,» sprieda sociologs.
Tikmēr politologs Ivars Ījabs premjera nostāju skaidroja ar spiedienu, ko uz viņu izdara no paša partijas. «Tas nav tikai konkrēto rektoru spiediens, tas ir spiediens no Vienotības iekšienes, kur cilvēki ir, maigi izsakoties, kritiski noskaņoti pret Robertu Ķīli,» uzskata politologs.