Ekspremjers Krasts: Dombrovska vadītajai valdībai pietrūcis reformu gara

"Man šķiet, ka, piemēram, Dombrovskis ir sevi diezgan labi parādījis visu šo grūto krīzes periodu, kad viņš diezgan stabili ir noturējis valdību un arī kursu. Pietrūka reformu gara, bet, pastāvot tiem nestabilajiem elementiem, kas viņa valdībā bija iekšā jau no paša sākuma pēc [Ivara] Godmaņa valdības krišanas, viņam bija grūti virzīt reformas," atzina Krasts.Turklāt viņš norādīja arī uz milzu reakciju pret reformu piedāvājumu valsts pārvaldē, kas saistīts ar budžeta samazinājumu. "Visa ierēdniecība, politiķi, ieskaitot viņa partijas biedrus, kliedza, ka tas esot pilnīgs absurds un ka bez trim ēdieniem tās nav pusdienas, ka ar vienu ēdienu paēst nevar, kaut arī porcija varētu būt lielāka. Visi teica, ka tā esot neprofesionāla pieeja no iekšējās kulinārijas viedokļa," klāstīja ekspremjers.Viņaprāt, šajā laikā tā arī reālu reformu vēl nav bijis, un valsts pārvaldes efektivizācija "visos virzienos vēl noteikti var darboties". Cik tālu tas vēl iespējams, ir sarunu un balansa jautājums. Taču "tas, kā valsts pārvalde šajā periodā, šajā desmitgadē bija izvirtusi, vienkārši prasa šādu pieeju un varbūt par vēl radikālāku"."Neviena no līdzekļu samazināšanas programmām nav bijusi balstīta uz reformu, lai struktūru pārveidotu efektīvāku, samazinātu izmaksas un saglabātu efektivitāti vai pat padarītu vēl efektīvāku. Tas, ko veikusi Valsts kancelejas reformu grupa, ir bikls mēģinājums virspusi nedaudz paanalizēt, pārskrienot pāri visām institūcijām, pa visām valsts funkciju jomām, bet tas, protams, nav veids, kā veikt reformas," pavēstīja Krasts, uzsverot, ka reformām būtu jābūt nepārtrauktām, visu laiku, iespējams, atsevišķam institūtam vētījot funkciju efektivitāti un piedāvājot uzlabojumus.No pašreizējām funkcijām, viņaprāt, daudzas vajadzētu likvidēt. Būtu iespējams, piemēram, krasi - par desmito daļu - samazināt ceļu policistu skaitu, atlikušajiem paceļot algas. "Tādējādi panākot, ka tā [ceļu policija] efektīvi funkcionē tajās vietās, kur var būt bīstamība. Viņu uzdevums ir brīdināt, nevis sēdēt masveidā krūmos un gaidīt soda naudas," uzsvēra Krasts, minot, ka uz nenormālo situāciju norāda, piemēram, tas, ka iekasētās soda naudas tiek ierēķinātas budžetā. "Tas tad, protams, veicina korupciju un visu pārējo, kas no tā izriet."Bijušais valdības vadītājs gan atturējās no prognozēm, vai Latvijā šādas nopietnas strukturālās reformas izdosies veikt un kad tas varētu notikt. "Es biju cerējis, ka šī krīze būs tas periods, kad to dīķi kārtīgi pārskatīs, vismaz atsvaidzinās ar jaunu ūdeni, ja ne vispār iztīrīs visus sasmakumus. Bet tas nav noticis," pastāstīja Krasts.Viņaprāt, Latvijai nevajadzētu kautrēties ņemt piemēru kaut no igauņiem, kuriem valsts pārvaldē strādā mazāk cilvēku, taču pēdējā desmitgadē vienmēr izdevies uzrādīt labāku rezultātu nekā Latvijai.