Latvijā pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem elektrības tarifu paaugstinājums kopā ar PVN maksājuma par elektrību pieaugumu nozīmē izmaksu pieaugumu par elektrību paaugstinājumu par 37-40%. Vai valdība grasās kompensēt tos miljonus latu, ko pašvaldības šogad par elektrību samaksās papildus, kā to pieprasa likums par pašvaldībām? Nav dzirdēts.
Blakus pašvaldībām ir pašvaldību uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kuri dod darbvietas pašvaldību teritorijā. Ko nozīmē elektrības tarifu palielinājums praksē? Valmieras pilsētas pašvaldībai vien šis neparedzētais sadārdzinājums ir 110 tūkstoši latu, bet Valmieras slimnīcai tie būs vēl papildu 40 tūkstoši latu, Valmieras Olimpiskajai hallei - vēl 26 tūkstoši. Šo sarakstu var turpināt, un šāda situācija veidojas visā valstī. Kas par to maksās?
Uzsveram, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nav devusi ekonomiskā pamatojuma izvērtējumu elektrības tarifu palielināšanai, kā to paredz likuma par sabiedrisko regulatoru 1. pants, bet ir vērtējusi tikai Latvenergo metodoloģiju, respektīvi, lēmums nav līdz galam pamatots saskaņā ar likuma prasībām.
Ja elektrības tarifu pieaugumu nenosaka ekonomiskais pamatojums, tad jāuzdod neērti jautājumi. Vispirms par valdības pašlaik virzīto AER likumu un saistībā ar to paredzētajām ievērojamajām dotācijām. Vai tie miljoni, kas tarifu paaugstinājuma rezultātā tiks atņemti iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmumiem, ir paredzēti daudzmiljonu dotācijām elektrības ražošanai, izmantojot diemžēl pagaidām nekonkurētspējīgās AER tehnoloģijas?
Nopietnas bažas rada koalīcijas politiķu (Krišjānis Kariņš) izteikumi par Latvenergo privatizācijas nepieciešamību. Iedzīvotāju sašutuma vilnis par tarifu paaugstinājumu neizbēgami vērsīsies pret valsts uzņēmumu Latvenergo, kas būs izdevīgi valsts uzņēmuma privatizācijas tīkotājiem. Šāds scenārijs ir absolūti nepieļaujams.
Tarifu paaugstinājuma autori apgalvo, ka mājsaimniecības ar patēriņu līdz 100 kWh tas neskars. Taču patiesība ir tāda, ka šādu mājsaimniecību skaits ir neliels. Parastai ģimenei ar četriem cilvēkiem un divistabu dzīvokli ir vismaz 300 kWh liels elektrības patēriņš mēnesī, Eiropā vidējais elektrības patēriņš ir 3700 kWh. Vai mūsu valdības mērķis ir tuvoties Eiropai vai elektrības patēriņu samazināt zem 100 kWh uz mājsaimniecību kā kaut kur Āfrikas vidienē?
Katru ģimeni pilnīgi noteikti skars neizbēgamais inflācijas pieaugums, preču un pakalpojumu sadārdzinājums, ko izsauks elektrības tarifu pieaugums. Varbūt valdībai šāds mākslīgs inflācijas lēciens ir izdevīgs, lai pēc tam veiktu tikpat mākslīgu inflācijas samazinājumu 2013. gadā, proti, panāktu politisko mērķi pievienoties eiro?
Uzskatām, ka valdībai kā 100% a/s Latvenergo īpašniekam un ekonomikas ministram Artim Kamparam jāuzņemas 100% atbildība par lēmumu palielināt elektrības tarifus, nemēģinot sabiedrības sašutumu par notiekošo novirzīt uz uzņēmuma vadību vai SPRK. Mūsuprāt, valsts ekonomiku bremzējošais, pret iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldībām netaisnīgais lēmums ir jāpārskata, no ekonomikas ministra puses nodrošinot 100% caurredzamību valsts monopoluzņēmuma pieņemto lēmumu pamatotībai. Pašvaldības nav noskaņotas turpināt pieņemt bezkaunīgus spēles noteikumus, kurus uzspiež valdība.