Parlamentārās izmeklēšanas institūts tiek degradēts līdz vienkāršai formalitātei, jo komisijas vadību un apmaksāto amata pienākumu pildīšanu ir uzņēmušies cilvēki, kas neredz tai jēgu un pat īsti nezin, kāds darbs un pienākumi ir veicami.
Komisijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja biedrs un komisijas sekretārs nav spējīgi pildīt savus amata pienākumus, aizbildinoties ar to, ka komisijai nav tehniskās sekretāres. Komisijas vadībai pēkšņi ir radusies vajadzība lūgt skaidrojumu, ko šī komisija drīkst darīt un ko nē, acīmredzot, aizmirstot, ka likumdevēja pārstāvim gan nevajadzētu aizbildināties ar likumu nezināšanu. Komisijas priekšsēdētājs pat nav papūlējies savlaicīgi uzaicināt uz sēdi Saeimas Juridiskā biroja vadītāju, lai tehniskos jautājumus atrisinātu, nepārvēršot komisiju par diskusiju klubiņu.
Iezīmējās arī šīs komisijas patiesā "lokomotīve" Jāņa Reira personā, jo "formālais" priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis sēdi faktiski pat nevada, tikai cītīgi lūkojas sava partijas biedra virzienā, meklējot atbalstu lietu turpmākai virzībai.
Tiek meklēti iegansti, šķēršļi, lai neko nedarītu, tērētu budžeta līdzekļus, citu cilvēku laiku un izveidotās komisijas būtību turpmāk traktētu dogmatiski un formāli. Komisijas vadība neuzskatu par nepieciešamu pārbaudīt Latvijas Krājbankas likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītājus, FKTK izvēles kārtībā akceptētos maksājumus, kas veikti pēc kaut kādiem pazīšanās kritērijiem, un pieņemto lēmumu lietderību. Tas, lūk, neesot ietverts izmeklēšanas komisijas nosaukumā un arī neskarot finanšu sistēmu. Komisijas locekļiem cenšas iestāstīt, ka kredītiestāde mums šādu informāciju vienkārši nesniegs. Mulsina J.Reira pozīcija parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba noniecināšanā, izmantojot jau Parex izmeklēšanas komisijā piekopto taktiku.
Pēc deputāta domām, jau šīs komisijas veidošanas process ir nonācis pretrunā arī Latvijas Republikas Satversmes tiesas 1999.gada 1.oktobra sprieduma tēzi, ka "demokrātiskā republikā parlamentam ir jāievēro konstitūcija un citi likumi, arī tie, ko pieņēmis pats parlaments". Vienīgais tagadējās "tiesiskās koalīcijas" veikums šīs komisijas ietvaros ir "savējo" savēlēšana papildus apmaksātos amatos, nosakot arī vajadzību pēc priekšsēdētāja biedra. Turklāt šie amati lielā vienprātībā un brālībā sadalīti "savējo" starpā. Būtībā tas pat ir pretrunā ar Saeimas mazākuma tiesībām veikt parlamentāro kontroli pār Saeimas vairākuma atbalstīto valdību.
Vai tad šie deputāti savus pienākumus pilda godprātīgi un pēc labākās apziņas? Vai tad viņi ievēro Latvijas Satversmi un likumus? Un vai tas nav visīstākais deputāta dotā zvēresta pārkāpums?