Enerģijas risinājumi Latvijai: kāpēc mums tik grūti iet?

Bet galvenokārt tomēr jāmin divi parasti zemnieki, kas arī piedalījās, un viņu veiksmes stāsts - ierīkojot savās lauku mājās biogāzes elektrostacijas. Seminārā Juris Cīrulis un Jānis Vinters stāstīja, kā pašā krīzes visdziļākajā bedrē viņi „dabūja to gatavu!” Tiesa, tie nav elektriskās jaudas milži, kopā pusotrs megavats. Bet tās ir divas sētas un tuvākās apkārtnes ļaužu mājas, no kurām cilvēki nebrauks prom uz Īriju sēnes lasīt vai kūkas cept. Paveras šāda Latvijas lauku ainava: sakopti, apdzīvoti lauki, kur radītas papildus darba vietas.

Seminārā jau izskanēja doma, ka alternatīvās enerģijas ražotnes rada četrreiz vairāk darba vietu kā tās, kuras tiek uzturētas ar fosilo kurināmo. Zemnieki lieto kūtsmēslus un kukurūzu, turklāt viņu lauku sētas necieš no elektrības pārrāvumiem, un faktiski viņu enerģija ir lētāka, jo, transportējot elektroenerģiju lielos attālumos, rodas lieli enerģijas zudumi. Nevienas vētras viņu ražotnes neapturēs, un govis nebūs jāslauc ar rokām. Cik labāki un drošāki mūsu lauki izskatītos, ja tādu saimniecību būtu vairāk?

Taču Latvenergo pārstāvis Uldis Bariss nerunāja mums, „vienkāršajiem mirstīgajiem”, tik skaidrā valodā. No viņa teiktā varēja saprast, ka pievienošanās Ziemeļvalstu elektroenerģijas tīklam nemaz tik laba lieta nav, jo tad Baltijas elektrības ražotāji vairs nenoteiks cenas. Tad kāpēc Lietuva būvē kabeli uz Zviedriju, bet Igaunija steidz vilkt jau otro enerģijas nesēju starp Igauniju un Somiju?

Kāpēc Latvija nebūvē starpsavienojumu uz Zviedriju? Latvija nav tālāk no Zviedrijas kā Lietuva. Bet to nevar vienkārša iemesla dēļ – Latvijai, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, nav operatora Eiropas izpratnē, un tāpēc tā nevar saņemt ES finansējumu. Tātad viss Latvenergo „mēģinājums” Godmaņa valdības laikā atņemt lietuviešiem darījumu ar ES un Zviedriju un pašiem būvēt kabeli uz Gotlandi ir bijis blefs!

Bet Bariša kungs attaisnoja abu TEC lietošanu ar cipariem – „jo citādi vasarā pietrūktu elektrības”. Taču rodas jautājums - ja abi TEC nestrādā ar pilnu jaudu vasarā, jo siltumu nav kur likt, tad kas par šādu nelietderību maksā? Vienalga, cik daudz elektrības ražos vai neražos abi TEC, mums, patērētājiem, nāksies maksāt augstu cenu, jo valsts to Latvenergo garantē! Der atcerēties, ka sakarā ar TEC pārbūvi Latvenergo šobrīd ir 507 miljonu eiro parāds.

Seminārā atklājās vēl viena interesanta lieta. Francijas gāzes kompānija Dalkia ir ieguldījusi lielu naudu, Igaunijā un Lietuvā uzbūvējot koģenerācijas stacijas, kuras baro ar šķeldu. Tad kāpēc Latvijā Dalkia ieguldījusi tikai nieka 10 miljonus eiro Valmierā un Cēsīs? Kas traucē tai būvēt lielas koģenerācijas ražotnes Latvijā? Vai tās varētu konkurēt ar TEC-2 un Krievijas gāzi?

Cik maksā mūsu „lielā mīlestība” pret mūsu monopoliem (Latvenergo un Latvijas gāzi), parāda jau arī Vintera gadījums - kaut lietuvieši piedāvāja stipri lētākus agregātus viņa alternatīvās enerģijas jaudas pieslēgšanai Latvenergo tīklam, viņam nācās tik un tā pirkt dārgos Latvenergo agregātus – jo citādi pieslēgšana „kavētos”!

Mēs tagad saprotam, kāpēc mūsu monopoli baidās no ES – tā dara to, ko mēs nespējam – lauž mūsu monopolus!