Katrs balsstiesīgais pilsonis vēlēšanām būs iekļauts noteikta iecirkņa vēlētāju sarakstā, un drīkstēs balsot tikai šajā vēlēšanu iecirknī.
Eiropas Savienības valstīs EP vēlēšanas notiks atšķirīgos datumos no 22. līdz 25.maijam, bet Latvijā tās notiks 24.maijā. Vēlēšanu rezultātus gan visās valstīs paziņos vienlaicīgi - provizoriskie rezultāti būs zināmi jau 25.maija vakarā, bet oficiālie rezultāti - līdz 6.jūnijam.
Latvijā tiesības piedalīties EP vēlēšanās būs balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā. Lai piedalītos vēlēšanās, pilsonim jābūt sasniegušam 18 gadu vecumu vēlēšanu dienā un jābūt iekļautam Latvijas Vēlētāju reģistrā, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Vēlēšanu dienā, 24.maijā, vēlēšanu iecirkņi Latvijā būs atvērti no plkst.7 līdz 20. Kā balsošanas dokumentu EP vēlēšanās varēs izmantot gan pasi, gan personas apliecību (eID). EP vēlēšanās būs iespēja nobalsot iepriekš - trešdien, 21.maijā, no plkst.17 līdz 20; ceturtdien, 22.maijā, no plkst.9 līdz 12 un piektdien, 23.maijā, no plkst.10 līdz 16.
EP vēlēšanu informācijas kampaņas saukļi ir "Nāc. Runā. Panāc." un "šoreiz ir citādāk". Tas tiek skaidrots ar to, ka viens no pirmajiem jaunievēlētā EP uzdevumiem būs izraudzīties jaunu Eiropas Komisijas - ES izpildvaras - priekšsēdētāju. Kā zināms, uz šo augsto amatu viens no kandidātiem ir Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis, kura pārstāvētā partija Vienotība ir EP pašlaik visaugstākos reitingus baudošās Eiropas Tautas partijas (ETP) politiskās grupas biedre. Saskaņā ar jauno kārtību ES līderiem, piedāvājot kandidatūru šim augstajam amatam, jāvadās pēc EP vēlēšanu rezultātiem. Par šo kandidātu jānobalso vismaz pusei no jaunievēlētajiem EP deputātiem jeb 376 no 751.
EP vēlēšanu kampaņas rīkotāji pauž, ka aizvadītajos pēdējos piecos gados, kopš Eiropā valdījusi krīze un spēkā ir bijis Lisabonas līgums, EP ir pieņēmis cilvēkiem tuvākus lēmumus. Piemēram, saistībā ar tabakas industrijas ierobežojumiem un avio sabiedrību pasažieru tiesībām gadījumos, kad nākas naktis pavadīt lidostās. Tam teorētiski vajadzētu palielināt vēlētāju uzticību EP, uzskata EP vēlēšanu kampaņas pārstāvji.
Pašlaik Latviju EP pāstāv Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš, Alfrēds Rubiks, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere, Roberts Zīle, Tatjana Ždanoka, Aleksandrs Mirskis un Sandra Kalniete.
Oficiālais priekšvēlēšanu periods pirms EP vēlēšanām ir sācies 25.janvārī un ilgs līdz vēlēšanu dienai 24.maijā. Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā partija vai partiju pavienība aģitācijai nedrīkst iztērēt vairāk par 317 242 eiro. Savā vārdā priekšvēlēšanu aģitāciju var veikt ar partijām vai to apvienībām nesaistīta persona, nepārsniedzot 4800 eiro.
Jaunais EP sasaukums darbu sāks 1.jūlijā.
Iepriekš jau vēstīts, ka jau izkristalizējas Latvijas sarakstu kandidātu saraksti EP vēlēšanās.
Vienotības sarakstā kā pirmais startēs ekspremjers Valdis Dombrovskis, otrajā vietā - pašreizējā esošā EP deputāte un Vienotības domes vadītāja Sandra Kalniete, bet trešajā - bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Ceturtā vieta sarakstā paredzēta EP deputātam Krišjānim Kariņam, piektā - EP deputātam Kārlim Šadurskim, sestā - Inesei Vaiderei. Sarakstā būs arī Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, Vienotības valdes locekle Karīna Korna un citi kandidāti.
ZZS saraksta līderis būs Latvijas Bērnu fonda prezidents un pašreizējais Saeimas deputāts Andris Bērziņš, otro vietu sarakstā paredzēts atvēlēt Latvijas Zaļās partijas pārstāvim, iespējams, parlamentārietim Kārlim Seržantam, bet trešā vieta sarakstā tiks atvēlēta Saeimas deputātei Ivetai Grigulei. Vēlēšanās kandidēs arī Latvijas Zemnieku savienības Rīgas mēra amata kandidāts Armands Krauze.
Savukārt nacionālās apvienības Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs pašreizējais eiroparlamentārietis Roberts Zīle, paredzēts, ka kandidēs arī tagadējā tieslietu ministre Baiba Broka. Skaidrība par Saskaņas kandidātiem būs šajā nedēļas nogalē.