Paradoksāli arī, ka Reklāmas likums īsti neattiecas uz politiskajām reklāmām. Partijas var paust gandrīz jebkādu informāciju un par solījumu neizpildi nevar tikt sauktas pie atbildības. Reklāmu vietā ierosinātu visiem sarakstiem vienādu, plašu publisko diskusiju un debašu rīkošanu. Tas neizslēgtu reklāmas metožu lietošanu arī neoficiāli, tomēr noteikti mazinātu to ietekmi.Otrkārt, partijas netiek finansētas no valsts budžeta. Partiju ietekme politikā ir ļoti liela. Tā ir sanācis, ka vairumā gadījumu Latvijas iedzīvotāji nav tie, kas ieguldīs ievērojamas naudas summas kādā partijā vienkārši aiz labas gribas. Tas ziedošanu partijām vairumā gadījumu ir padarījis par sava veida investīciju projektu ar mērķi pēc konkrēta laika posma to atpelnīt. Protams, ir izņēmumi.Valsts finansējums noteikti dotu lielāku neatkarību un liktu partijām naudu tērēt apdomīgāk, kas, savukārt, nozīmē vairāk racionālas rīcības, vairāk tieša kontakta ar iedzīvotājiem. Šī punkta kontekstā, garāmejot dzirdēju strīdīgu, bet skumju secinājumu – „kādas tiesības vienkāršajiem cilvēkiem-neziedotājiem kaut ko prasīt no partijām-politiķiem, ja tās finansē pāris cilvēki?”. Treškārt, lokomotīvju princips. Tas ļauj tikt ievēlētiem nepazīstamiem un dažkārt varbūt arī nevēlamiem kandidātiem, kas paši saviem spēkiem noteikti netiktu ievēlēti. Tas mazina uzticību varai kā tādai. Pozitīvi, ka tas jau tiek risināts.Ceturtkārt, valsts aparātā strādājošie vidēji saņem mazāk nekā privātajā sektorā. Tas veicina lielāku kukuļdošanas iespējamību un profesionāļu aizvilināšanu uz privāto sektoru, kā arī valsts darba prestiža mazināšanos, kas īpaši atsaucas jauniešu vidū. Pašlaik gan proporcija ir būtiski mainījusies – strādāt valsts labā ir kļuvis finansiāli izdevīgāk nekā, piemēram, vēl gadu iepriekš. Labprāt dzirdētu jūsu komentā[email protected] * kļūda, angļu val.
Error*
Ja Latvijas politiku nosaucam par sistēmu, tad tai ir vairākas programmēšanas kļūdas. Viedokļi ir atšķirīgi un dažādi. Zemāk minēšu dažas no tām, kas man šķiet svarīgas.Pirmkārt, ir atļauta politiskā reklāma. Jebkura reklāma pēc būtības ir spēle uz jūtām, spēle ar stāstiem, mirkļiem, asociācijām. To nedrīkst jaukt kopā ar racionālu lēmumu pieņemšanu, kam jābūt vēlēšanu pamatā! Tas nozīmē, ka vēlēšanas zināmā mērā ir kļuvušas par iepirkšanos; bet partijas ir zīmoli, ko vēlētājs-pircējs izvēlas, lai nākamos 4 gadus kopā mostos, piedzīvotu jaukākos dzīves mirkļus un piepildītu savus sapņus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.