"Eiropas Komisija [..] rūpīgi sekos nosacījumu izpildei un nākamās aizdevuma daļas piešķiršana būs atkarīga no tā, vai apņemšanās ir izpildītas," teica komisārs.
Diena jau vēstīja, ka piektdien beidzot tika nosaukts aizdevuma apjoms, ko Latvija saņems no starptautiskajiem donoriem. 7,5 miljardus eiro (5,25 miljardi latu) laika posmā no 2009.gada pirmās puses līdz 2011. gada pirmajam ceturksnim aizdos Eiropas Komisija (3,1 miljards eiro), Starptautiskais valūtas fonds (1,7 miljardi eiro), Zviedrija, Dānija, Somija un Norvēģija kopā 1,8 miljardus eiro, Pasaules banka 0,4 miljardus, un ERAB, Čehija, Polija un Igaunija kopā vēl pusmiljardu. Aizdevuma apjoms ir pielīdzināms labo laiku Latvijas valsts budžetam un ir ievērojami lielāks par summām, kuras kā iespējamo apjomu pirms tam minējis finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš runājis par 3 - 5 miljardiem eiro.
H.Almunja Dienai neatklāja, kādi būs aizdevuma atmaksas termiņi un procentu likmes, kas tikšot paredzēts aizdevuma līgumā. Katrai maksājuma daļai būšot savs atmaksas termiņš un procentu likme. Turklāt tie būšot dažāda lieluma. Komisārs norādīja, ka EK aizņemsies naudu tirgos un aizdos to Latvijas valdībai uz tādiem pašiem nosacījumiem kā ieguvusi pati. Jātzīmē, ka EK naudu tirgos šobrīd spēj aizņemties lētāk nekā finanšu grūtībās nonākusī Latvijas valdība.
Pēc komisāra teiktā, aizdevumam vajadzētu "atvieglot likviditātes grūtības īstermiņā un vienlaikus vidējā termiņā atbalstīt ārējo ekonomikas pielāgošanos", proti, pārorientēt valsts ekonomiku no tādas, kas atkarīga galvenokārt no iekšzemes patēriņa, uz eksportspējīgu valsti. "Cerams, ka valsts no šīs krīzes iznāks spēcīgāka," viņš sacīja.
Komisija formālo lēmumu par naudas piešķiršanu pieņems janvārī un pēc tam to vēl jāapstiprina 26 pārējo ES valstu finanšu ministriem. "Jebkurā gadījumā, atbalsta solījums ir svarīga ziņa tirgiem, ka donori tic Latvijas valdības nodomam dot ievērojamu ieguldījumu stabilākas un ilgtspējīgākas makroekonomiskās situācijas radīšanā," teica H.Almunja.
No premjera Ivara Godmaņa (LLP/LC) iepriekš teiktā ir skaidrs, ka aizdevums tiks tērēts budžeta deficīta segšanai nākamajos trīs gados, banku sistēmas stabilizēšanai un ekonomikas stimulēšanai.
Diena jau vēstīja, ka piektdien beidzot tika nosaukts aizdevuma apjoms, ko Latvija saņems no starptautiskajiem donoriem. 7,5 miljardus eiro (5,25 miljardi latu) laika posmā no 2009.gada pirmās puses līdz 2011. gada pirmajam ceturksnim aizdos Eiropas Komisija (3,1 miljards eiro), Starptautiskais valūtas fonds (1,7 miljardi eiro), Zviedrija, Dānija, Somija un Norvēģija kopā 1,8 miljardus eiro, Pasaules banka 0,4 miljardus, un ERAB, Čehija, Polija un Igaunija kopā vēl pusmiljardu. Aizdevuma apjoms ir pielīdzināms labo laiku Latvijas valsts budžetam un ir ievērojami lielāks par summām, kuras kā iespējamo apjomu pirms tam minējis finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš runājis par 3 - 5 miljardiem eiro.
H.Almunja Dienai neatklāja, kādi būs aizdevuma atmaksas termiņi un procentu likmes, kas tikšot paredzēts aizdevuma līgumā. Katrai maksājuma daļai būšot savs atmaksas termiņš un procentu likme. Turklāt tie būšot dažāda lieluma. Komisārs norādīja, ka EK aizņemsies naudu tirgos un aizdos to Latvijas valdībai uz tādiem pašiem nosacījumiem kā ieguvusi pati. Jātzīmē, ka EK naudu tirgos šobrīd spēj aizņemties lētāk nekā finanšu grūtībās nonākusī Latvijas valdība.
Pēc komisāra teiktā, aizdevumam vajadzētu "atvieglot likviditātes grūtības īstermiņā un vienlaikus vidējā termiņā atbalstīt ārējo ekonomikas pielāgošanos", proti, pārorientēt valsts ekonomiku no tādas, kas atkarīga galvenokārt no iekšzemes patēriņa, uz eksportspējīgu valsti. "Cerams, ka valsts no šīs krīzes iznāks spēcīgāka," viņš sacīja.
Komisija formālo lēmumu par naudas piešķiršanu pieņems janvārī un pēc tam to vēl jāapstiprina 26 pārējo ES valstu finanšu ministriem. "Jebkurā gadījumā, atbalsta solījums ir svarīga ziņa tirgiem, ka donori tic Latvijas valdības nodomam dot ievērojamu ieguldījumu stabilākas un ilgtspējīgākas makroekonomiskās situācijas radīšanā," teica H.Almunja.
No premjera Ivara Godmaņa (LLP/LC) iepriekš teiktā ir skaidrs, ka aizdevums tiks tērēts budžeta deficīta segšanai nākamajos trīs gados, banku sistēmas stabilizēšanai un ekonomikas stimulēšanai.
I.Godmanis uzsvēra, ka algu un štatu samazināšana tiks turpināta arī 2010.gadā, taču tad samazinājums nebūs tik liels kā 2009.gadā - 15%, tas varētu būt pāris procentu robežās. Jebkurā gadījumā nekādi pieaugumi netiek plānoti, sacīja I.Godmanis. Viņš uzsvēra, ka valsts pārvaldes izdevumu un algu samazināšana nākamgad neattieksies uz skolotājiem un mediķiem, taču nākotnē abās šajās nozarēs notiks būtiskas strukturālas reformas, kas ietver arī mazo skolu un mazo slimnīcu slēgšanu. Reformu īstenošanai valdība lūgs palīdzību Pasaules bankas ekspertiem.