Finanšu ministra Andra Vilka uzruna Saeimas sēdē par valsts budžeta likumprojektu

Uzreiz gribu uzsvērt, ka šis likumprojekts ir vērsts uz mūsu valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanu, atšķirībā no iepriekšējo divu gadu krīzes budžetiem.Pašreizējā Latvijas ekonomiskajā situācijā valsts budžeta projekts nākamajam  gadam raksturojams kā stabilizācijas budžets, kas tika veidots detalizētu un kvalitatīvu diskusiju rezultātā. Budžeta sagatavošanā piedalījās arī valdības sociālie un sadarbības partneri, kas sniedza priekšlikumus izdevumu samazināšanai, rūpīgi izvērtējot valsts veiktās funkcijas.Gatavojot šo likumprojektu, valdība ir panākusi vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību par tai svarīgākajiem jautājumiem, kas skar katru pašvaldību, kā arī katru Latvijas iedzīvotāju. Šīs vienošanās apliecina, ka nākamā gada budžeta projekts ir sagatavots Latvijas sabiedrības interesēs, jo sarunu rezultātā ar pašvaldībām tika mainīts protokola nosaukums, uzsverot, ka puses par būtiskākajiem aspektiem ir vienisprātis.Jāuzsver, lai nākamā gada pašvaldību budžeti tiktu veidoti stabili un prognozējami, valdība ir apņēmusies garantēt pašvaldībām 96 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes. Pirmo reizi kopš 2001. gada Ministru kabinets ir palielinājis valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. Būtiski ir palielināta arī dotācija tām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.2011. gada budžeta projekts nodrošina arī virzību uz lielāka sociālā taisnīguma principa ieviešanu nodokļu politikā, kas labvēlīgi ietekmēs sociāli mazāk aizsargātos Latvijas iedzīvotājus. Tas neparedz pensiju samazināšanu, bet ar lielāku nodokļa slogu apliek dārgākus nekustamos īpašumus un automašīnas. Jāuzsver arī vēl viens būtisks valdības lēmums – jau no 1. janvāra tiks palielināta minimālā alga no 180 līdz 200 latiem.2011. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 4,2 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 4,8 miljardu latu apmērā jeb par aptuveni 600 miljoniem latu lielāki, tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 4,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet atbilstoši Eiropas Komisijas (EKS 95) metodoloģijai prognozēts 5,4 procentu apmērā no IKP.Godātie kolēģi!Ļoti svarīgi, lai nodrošinātu turpmāku kopbudžeta deficīta mazināšanos, aicinu par vidēja termiņa politikas mērķi izvirzīt uzdevumu 2012. gadā fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā samazināt kopbudžeta deficītu līdz 2,9 procentiem no IKP.Nestabilās izaugsmes gados Latvijas valdības budžeta izdevumu pozīcija bija procikliska, jo pat tajā laikā budžets tika veidots ar deficītu. Finanšu un ekonomikas satricinājumi pasaulē un arī Latvijā ļoti skaidri ir parādījuši, ka valsts rīcība, īstenojot šāda veida fiskālo politiku, tikai veicinājusi ekonomikas pārkaršanu un pasliktinājusi fiskālo situāciju. Tāpēc 2008. gadā tika uzsākta budžeta konsolidācija, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu.Patlaban ir svarīgi, lai mēs varētu sabalansēt savus izdevumus ar ieņēmumiem un vairs nedzīvotu uz parāda. Līdz šim, trīs gadu konsolidācijas periodā no 2008. līdz 2010. gadam, mūsu valsts izdevumu samazināšana tika veikta 1,2 miljardu latu apmērā, bet ieņēmumu palielināšanas pasākumu rezultātā valsts budžeta ieņēmumi tika palielināti par 633 miljoniem latu. Neviena ES valsts nav veikusi tik lielu fiskālo konsolidāciju uz izdevumu samazināšanas rēķina no valsts kopprodukta. Tāpat, neviena valsts nav veikusi tik lielu konsolidāciju kā Latvija, proti, ap 14% no IKP divu gadu laikā.Gribu jūs informēt, ka Latviju jau tagad min kā piemēru citām Eiropas Savienības dalībvalstīm budžeta sabalansēšanā, jo par mūsu zemi vairs nerunā kā par ekonomiskās krīzes skarto zemi, bet pozitīvu paraugu citiem. Tam apliecinājums arī bija starptautiskās reitingu aģentūra „Standard & Poor’s” lēmums paaugstināt Latvijas kredītreitingu, (par vienu pakāpi no BB uz BB+), saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Mums ir labas izredzes atjaunot mūsu tautsaimniecības izaugsmi jau tuvākajos gados!Neraugoties uz iepriekšējām ekonomikas attīstības prognozēm, kas liecināja, ka 2011. gada budžeta konsolidācija būs jāveic vairāk nekā par 400 miljoniem, Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdībai ir izdevies panākt, ka nākamgad konsolidācija ir jāveic par 280 miljoniem latu. Tas ir rūpīga darba rezultāts, kā arī apliecinājums tam, ka līdz šim Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tika vērsti uz to, lai mēs sekmīgāk spētu pārvarēt ekonomiskās grūtības.Valdības akceptētie fiskālās konsolidācijas pasākumi 2011. gadam ietver gan konsolidētā kopbudžeta izdevumu samazināšanu ap 89 miljoniem latu, gan ieņēmumu palielināšanu par aptuveni 181,8 miljoniem latu caur ar politikas izmaiņām, kā arī nenodokļu ieņēmumu palielināšanu par 21,2 miljoniem latu. Tā rezultātā valsts budžeta konsolidācija četru gadu griezumā tiek nodrošināta par 2/3 uz izdevumu samazināšanas, bet par 1/3 uz ieņēmumu palielināšanas rēķina.Kolēģi, katrs sēdošais šajā zālē ir informēts, ka iepriekšējos gados budžeta izdevumi jau tika būtiski samazināti. Tagad mēs vairs nedrīkstam turpināt lineāru izdevumu „griešanu”, jo tas varētu radīt valsts pamatfunkciju realizācijas apdraudējumu tādās nozarēs kā veselība, izglītība vai sociālā aizsardzība. Nākamā gada izdevumu samazināšanas priekšlikumi tika balstīti uz Valsts kancelejas un sociālo un sadarbības partneru veikto detalizēto funkciju izvērtējumu.Mēs nedrīkstam apstāties jau pie sasniegtā, bet katram nozares ministram nākamgad ir jāturpina cītīgs darbs pie reformu ieviešanās savā resorā. Ir jāpieliek visas pūles, radošais potenciāls un administratīvā kapacitāte, lai nodrošinātu nozaru ilgtspējīgu sakārtošanu.Lai arī turpmāk nodrošinātu deficīta samazināšanu, 2012. gadā tāpat būs nepieciešams veikt konsolidāciju, bet tā varētu tik veikta uz ekonomikas pieauguma, ēnu ekonomikas apjoma mazināšanas un pakāpeniskas strukturālo reformu īstenošanas rēķina. Šogad ir jāraugās uz budžeta konsolidāciju divu gadu griezumā, lai neatstātu visus smagākos lēmumus uz „pēdējo brīdi”, jo aiznākamajā gadā mēs nedrīkstam pieļaut strauju inflācijas pieaugumu, kā tas notika Aigara Kalvīša valdības laikā.Nākamā gada budžeta likumprojektā Finanšu ministrija ir iestrādājusi progresivitātes principu nodokļu politikas izmaiņās. Ja tas tiks ieviests, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks samazināta par vienu procentu līdz 25 %, bet sociālo iemaksu likme pieaugs par diviem procentiem līdz 35,09 %. Papildus tam tiks palielināts neapliekamais minimums no 35 līdz 45 latiem, tiks palielināts arī atvieglojums par apgādībā esošajiem no 63 līdz 70 latiem, kā arī minimālā alga tiks palielināta no 180 līdz 200 latiem.Novērtējums liecina, ka iedzīvotājiem, kuriem ikmēneša atlīdzība ir līdz 500 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas, neto alga pieaugs, bet situētāku iedzīvotāju bez apgādājamajiem atlīdzība nedaudz saruks. Gatavojot šo priekšlikumu, aprēķini tika balstīti uz statistiskas datiem, kas apliecina, ka līdz 500 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņem virs 70 % Latvijas iedzīvotāju.Šāds priekšlikums ir piedāvāts, balsoties uz valdības apņemšanos, stabilizēt sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, kā arī ieviest sociālā taisnīguma principu nodokļu politikā, īstenojot pakāpenisku nodokļu sloga pārdali no ienākuma nodokļiem uz patēriņu, kā arī lai ieviestu nodokļu sistēmā zināmu progresivitāti jau no 2011. gada 1. janvāra.Gribu atgādināt, ka sākotnēji nodokļu politikas izmaiņu priekšlikumi paredzēja, ka tiks pilnībā atcelta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme. Taču pēc rūpīgām diskusijām ar nozaru asociācijām, kā arī valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par to, ka tas varētu ievērojami pasliktināt atsevišķu nozaru un mājsaimniecību finansiālo situāciju, valdība piedāvā saglabāt PVN samazinātās likmes, bet minimāli paaugstināt tās par diviem procentiem, kā arī nodokļa pamatlikmi par vienu procentu.Tāpat tiek piedāvāts piemērot progresīvo likmi nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), lai kompensētu Latvijas pašvaldībām samazinātos izdevumus. NĪN likmes paaugstināšana dzīvojamām ēkām plānota šādā apmērā: mājokļiem ar kadastra vērtību līdz 40 000 latiem – 0,2 %, no 40 000 līdz 75 000 latiem – 0,4 %, bet virs 75 000 – 0,6 % apmērā. Papildus Tieslietu ministrijai ir jau uzdots ieviest reformu, lai sakārtotu kadastrālā novērtējuma sistēmu visā valstī.Godātie deputāti!Mums ir jāturpina strādāt pie Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas, lai nodrošinātu stabilu Latvijas tautsaimniecība atjaunošanos. Tāpat ir jāturpina darbs pie strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Tāpēc valdība nedrīkst apstāties pie sasniegtā.Jau tagad valdība ir apņēmusies, ka tiks pilnveidota pasažieru pārvadājumu sistēma, turpināsies atbalsta funkciju centralizēšana visā valsts pārvaldē, lai varētu sakārtot valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu jomas un uzlabotu iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu sniegšanu. Tāpat Labklājības ministrija sagatavos ģimenes valsts pabalsta reformu, lai šo pabalstu mērķtiecīgāk un lietderīgāk novirzītu ģimenēm ar zemiem ienākumiem.2011. gadā valdības viena no prioritātēm ir ēnu ekonomikas apkarošana, tāpēc atbildīgām institūcijām ir uzdots pastiprināti realizēt pasākumus, kas mazinātu nelegālās ekonomikas īpatsvaru, bet godprātīgiem uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu.Jau šobrīd tiek veikts darbs pie uzticamāko uzņēmēju saraksta (tā saucamā „baltā saraksta”) veidošanas pasākumiem. Gribu norādīt, ka Eiropas Savienības dalībvalsts Holande piecu gadu laikā sagatavoja šādu sarakstu. Mēs turpināsim darbu, lai atrastu visoptimālāko pieeju šādas sistēmas ieviešanai Latvijā, kā arī, lai rūpīgi tiktu izvērtēta citu valstu prakse un iespējas, adaptējot šo praksi Latvijas apstākļos.Realizējot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, plānots izvērtēt pastāvošos uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumus ar mērķi radīt caurskatāmu un vienkārši administrējamu nodokļu sistēmu, jo katrs nodokļu atvieglojums ne tikai samazina valsts budžeta ieņēmumus, bet arī palielina izdevumus uz administrēšanas izmaksu rēķina. Šobrīd sadarbībā ar sociālajiem partneriem notiek esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšana no ekonomiskā lietderīguma viedokļa.Noslēgumā gribu vērst visu klātesošu uzmanību, jo ceturtā daļa 2011. gada valsts budžeta ir attīstības izdevumi. Nākamā gada valsts budžetā 1,167 miljardi latu ir paredzēti Eiropas Savienības un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmu un projektu īstenošanai. Tas ir vēsturiski lielākais līdz šim valsts budžeta izdevumos iekļautais attīstības izdevumu apjoms. Šis finansējums ir jāizmanto maksimāli efektīvi kā papildu resurss valsts ekonomiskās attīstības un izaugsmes veicināšanai.Kopumā, veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi bija vērsti uz ekonomikas stabilizāciju, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kā arī konkurētspējas atjaunošanai un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas.Tāpēc aicinu Saeimu atbalstīt 2011. gada valsts budžeta likumprojektu, vērtēt to atbildīgi un profesionāli.