Pētnieki secinājuši, ka bieži pie atbildības netiek saukta persona, kura izdarījusi pārkāpumu, tāpat netiekot sasniegts soda mērķis, jo persona daļēji tiek atbrīvota no atbildības tikai tā iemesla dēļ, ka tās pārkāpums fiksēts ar fotoradaru. Tāpat, pēc pētnieku domām, valsts neizpilda pienākumu noskaidrot likuma pārkāpēju un netiek nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp personas pamattiesību ierobežojumu un sabiedrības interesēm.
Pētījumā norādīts, ka labākus rezultātus var sasniegt ar citiem līdzekļiem, kas personām Satversmē noteiktās pamattiesības aizskartu mazāk.
Kā piemēru G. Litvins un K.Aperāne min to, ka īpašnieks un policija līdzdarbojas vainīgās personas noskaidrošanā un lielākā pierādīšanas nasta gulstas uz īpašnieku kā paaugstinātas bīstamības avota īpašnieku. Pētnieki arī iesaka valstij par nodokļu maksātāju naudu iegādāties tādus fotoradarus, kuru fotogrāfijās redzama transportlīdzekļa vadītāja seja.