Rīgas reģiona policijas pārvaldes pārstāve Sigita Pildava aģentūru BNS informēja, ka ap plkst.11.30 Rozentāla un rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa muzejā Alberta ielā iedarbojusies signalizācija. Tūlīt atsteigusies darbiniece, izsaukta arī apsardze, un konstatēts, ka muzeja durvis ir uzlauztas.
Aiz uzlauztajām durvīm atrodas starptelpa, kurā pie sienām bijušas vairākas ievērojamā mākslinieka gleznas. Apsardzes ierašanās brīdī trīs gleznas jau bijušas uz grīdas, visticamāk, sagatavotas promnešanai. Otras starptelpas durvis arī mēģināts uzlauzt, taču tas nav izdevies, jo acīmredzot zagļus izbiedējusi signalizācija, tāpēc tie aizsteigušies bez guvuma.
Lai noskaidrotu, vai tiešām nekas nav paņemts, muzejs pašlaik veic inventarizāciju, bet policija sākusi kriminālprocesu, pagaidām pēc Krimināllikuma nodaļas.
Muzeja direktore Dace Vosa aģentūrai BNS pastāstīja, ka jau līdz otrdienas vakaram muzejā pabeigta inventarizācija un noskaidrots, ka nekas cits no muzeja nav pazudis.
Garnadži, tīkojot pēc gleznām, darbojušies ātri, izņēmuši no rāmjiem trīs Jaņa Rozentāla gleznas, kā arī vienu mākslinieka Otto Skulmes gleznu un nolikuši tās aiznešanai. Gleznu vērtību muzeja direktore gan nevēlējās atklāt, norādot, ka šādas informācijas nonākšana publiskā telpā varētu veicināt līdzīgu gadījumu atkārtošanos.
Vosa atzina, ka muzeju no vērtīgo mākslas darbu zaudējuma glābusi tieši drošības sistēma un fakts, ka uzreiz pēc tās ieslēgšanās notikuma vietā ieradies gan apsargs, gan muzeja darbiniece. Atkarībā no finansiālajām iespējām muzejs domās par esošās drošības sistēmas uzlabošanu, taču jau tagad droši varot teikt, ka "tā, kā zagļi muzejā iekļuva, vairs ienākt nav iespējams".
Kāda biroja darbinieki, kuru darba vieta atrodas iepretim muzejam, aģentūrai BNS pavēstīja, ka esot izbrīnīti par zagļu izveicību, jo durvju laušanu neesot ne dzirdējuši, ne redzējuši.
Janis Rozentāls (1866-1916) bija viens no nozīmīgākajiem latviešu gleznotājiem 19. un 20.gadsimta mijā.