Ģimenes ārsti: pacientam jaunais modelis nebūs draudzīgs

KRETĪNISKIE VM MŪŽĪGI VIŅI KAUT KO PRETĪGU IZDOMĀ

Un ar tiem privātajiem ārstiem ir vēl viena liela problēma: pieredze, jo labi, ja vēl tas ir, piemēram, lielas klīnikas ķirurgs, kas brīvajā (?) laikā konsultē pacientus, bet ja nav? Un ja runa ir par problēmu, kas piemeklē sacīsim 5% iedzīvotāju, tad ir liela starpība, vai piecus % visu iedzīvotāju, vai tos no šiem 5%, kas ir spējīgi un vēlas maksāt par privātām konsultācijām.

Bet vispār baigi gribētos, ja ārsti beigtu ņaudēt, bet uztaisītu vismaz pāris parauggadījumu, konkrētajam cilvim izsniedzot slēdzienu, ka izmeklējums/speciālistu konsultācija/operācija/ zāles ir nepieciešami tagad, nevis, kad pienāks kvota, jo pretējā gadījumā ir iespējams (vai, vēl "labāk", visticamāk attīstīsies....), kas izraisīs cilvēka nāvi, vai būtiski mazinās dzīves kvalitāti, tad ekonomistam būtu, ņemot vērā statistiku par slimību attīstību, būtu jāpiemet, cik izmaksās vilcināšanās, un tad kāds jurists varētu kārtīgi sagatavot papīrus iesniegšanai mūsu mūllāpam tiesībsargam, jo gan jau dokumentos atradīsies, uz ko balstīties. Savukārt, ja atrastos tāds riktīgi ambiciozs jurists, tad varētu pamēģināt spiest uz valsts līdzekļu izšķērdēšanu, jo likt gaidīt, kamēr slimība progresē un līdz ar to izmaksā dārgāk, bet vienlaicīgi vaidēt par naudas trūkumu....

Nav taisnība. Tas princips zināmā mērā attiecas uz akūti stacionētajiem, taču ambulatorajiem, īpaši tiem, kas ir pārāk jauni un pārāk mundri....

viss bumbās- iemācīs mūs savu dzīvi smalki plānot-jāpamanās saslimt mēneša vai gada sākumā, ja trāpīsies beigās- pats vainīgs...dakteriem būs jāiziet pūšļušanas kursi, jo vārdotāji jau izmeklējumus neskatās.. bet varbūt, ka arī viņiem solidaritātes pēc, vajadzētu kādas kvotas noteikt

SVIESC!!!

Piemēram, tā pati endoprotezēšana, kas iespējams bija pirmā tā īsti paceltā problēma. Piemēram, sievietes tādā situācijā, kad būs nepieciešama gūžas locītavas protezēšana teorētiski var nonākt praktiski visas. Tad vēl artrīts, kaulu slimības, var gadīties ļaundabīga audzēja gadījumā....Stulbākais, ka to visu nekādi nevar novērst (nu vienīgi sievietēm nevajadzētu nodarboties ar badošanos un organisma "attīrīšanu"), un ko dara mūs diženā VM?- rīkojas pēc principa: pagaidīsim, a moš nomirs! Kas nav izslēgts, bet nav garantēts. Un nomirt var arī uzreiz pēc operācijas un tad protēze būs pa galam. Turklāt tuvinieki vairs nevar pilnvērtīgi strādāt (un, protams, nodokļus maksāt arī vairs īsti negribas), pat ja ir kur, bet ja cietēju ieliek pansionātā, tad tās ir tāādas izmaksas valstij.....

Padomju sistēmā vismaz elementārie gadījumi savu tiesu aprūpes dabūja, lai gan lasot, piemēram, kādu kombināciju profesors Jānis Volkolākovs PSRS laikos izstrādāja, lai dabūtu modernākos vārstuļus un citas lietas, atliek piekrist, ka ierēdņi tais laikos bija tādi paši mēsli, kā tagad (vai arī tagadējie ne ar ko nav labāki par toreizējiem..... Bet vispār nekaitētu, lai šī raksta autors aizietu pie tā paša ekonomista Strautiņa, piemēram, kas pavisam nesen paziņoja, ka neko labāku par valsts regulētu veselības aprūpi pasaule vēl nav izdomājusi. Aizietu un uzprasītu, kā tā regulēšana bija domāta: nedot naudu konkrētai veselības aprūpei, bet tērēt, piemēram, ārstu, medmāsu un pārējo reģistrācijai, ko VM nemaz neveic, vai arī tomēr rīkoties, lai nauda tiktu tērēta pēc iespējas efektīvāk, tā, lai, piemēram, nerastos jauni invalīdi, kas prasīs pensijas, lai cik mazas, lai cilvēki nenāktu pie secinājuma, ka nodokļus maksāt nav jēgas, jo tik un tā neko pretim neiegūs....

Un kam ir fiktivie, maldinošie fantāzija ka Latvija ir laba aprūpes sistema. Lativjai ir daudz labu specialistu, bet bet iespēj cildināt Latvijas medicinas sistemu TUR apstājās. Esošā sistema nav nekas vairāk ka tāds smalks atvēmiens no padomju sistēmas.

Pirmkārt nav skaidrs, kāda joda pēc ģimenes ārstam vispār būtu jālemj par izmeklējumiem, kuru nepieciešamību ir atzinis speciālists? Vai ģimenes ārsts vairāk zina? Vai arī viņam ir vairāk iespēju izmeklēt pacientu (tikai kāpēc tad vispār pie speciālistiem sūtīt?)? Otrkārt, kā var kaut ko ierobežot, ja nav ne mazākās nojausmas, cik konkrētā ģimenes ārsta praksē ir hronisko slimnieku, kam tādi izmeklējumi laiku pa laikam ir vajadzīgi? Treškārt: akūtas situācijas. Gados jaunie jau tagad nereti riskē, ka viņiem ieteiks izgulēties, nekreņķēties, atrast kādu ar ko nokniebties....Arī situācija, kad diagnoze nav 100% droša, būtu vērts pēc noteikta laika izmeklēties atkārtoti, taču jau pirms iecerētajām izmaiņām tas bija stipri problemātiski.... Un ceturtkārt: baigie optimisti tie ierēdņi, ja uzskata, ka ārstēšana pēc principa "pamēģinās un tad jau redzēs" (jo diagnoze nav uzstādīta) izmaksās lētāk!

Ja slimības ir iedomātas, tad tiešām var iet pa taisno, taču, piemēram, atpogāt kādus trīs simtus par diagnostiku, kas nebūt nav nekas neparasts, daudzi vienkārši nespēs. Turklāt, līdz ar iešanu pie privātā ārsta, atkrīt kompensācija par medikamentiem...

Kaa vispar kaut ko tadu var izgudrot! Ja pacientam ir vajadziga izmeklesana, tad taa ir janodrosina. Taa ir veselibas sistememas butiba. Musu veselibas minitrija stradaa tikai veselibas administracijas uzturesanas labad, lai tie sanemtu tukstosu algas!

diemžēl ir jāpiekrīt, ka labāko medicīnisko aprūpi esmu saņēmusi tad, kad devos pie maksas ārstiem. tomēr ne visiem tam ir līdzekļi, tāpēc šāda jaunā sistēma daudziem būs katastrofa!!

Ir daudz vieglāk nomirt ar Godu un Cieņu nekā dzīvot šaja atpalikušā nesen bijušā padomju valstī. . Valdībai ir daudz ērtāki, un izdevīgaki ja visi pensionāri, slimie bērni un pieaugušie nomirtu. Tad mūsu spīdošām valdības zvaigznēm NAV par viņiem jārūpejas un NAV jārūpejās par medicinas aprūpi un medikamentiem. Tā ir mūsu brīnumu deputātu punktierēšana, bet viņi nekad to neatdzīsies. .

neviens, kuram ir saprāts, un, kurš rūpējas par savu veselību, un, kuram ir kaut cik nauda, pie ģimenes ārstiem neiet, bet dodas pa taisno, par savu naudu, pie speciālistiem, ģimenes ārsti čīkst un čīkst, bet patiesībā, ir bezjēdzīgs pasākums, ja nu slimības lapu izrakstīt, ja tiek klāt vai miršanas apliecību