Godmaņa izšķiršanās diena

Vēl ir iespēja aicināt Saeimu vēlreiz lemt par uzticību valdībai. Tas, ka premjers pirmdien ir pārcēlis tikšanās laiku ar Valsts prezidentu uz pēcpusdienu, lai pirms tam vēl tiktos ar koalīcijas partijām, liecina, ka I.Godmaņa vēstījumu prezidentam var ietekmēt partneru viedoklis. Nedēļas nogalē I.Godmanis vēl nebija noskaņots demisionēt. Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis uzskata — ja vien Valsts prezidents V.Zatlers neatkāpjas no piektdien vakarā paustās nostājas par neuzticēšanos premjeram, tad "darba kārtībā ir jaunas valdības veidošana". M.Kučinskis nedomā, ka iespējams vēlreiz atsākt sarunas par ministriju reorganizēšanas plānu. Lai arī I.Godmaņa piedāvājums paredzēja TP lielu ietekmi, tās atbalstītājos tas izraisīja satraukumu, ko raidīja gan pašvaldību, gan kultūras darbinieki, jo abas šīs jomas premjers bija paredzējis nodot citām partijām. Par I.Godmaņa kļūdu tiek uzskatīts tas, ka bez vienošanās ar visām partijām viņš sadalīja to kompetenci uzlabotajā valdībā. Jāatgādina, ka koalīcija piektdien vienojās par valdības tālāko darbību lemt pēc pašvaldību vēlēšanām, kas varētu radīt skaidrāku priekšstatu par katra politiskā spēka ietekmi un izraisīt izmaiņas valdībā. Tas varētu apgrūtināt arī jebkura cita premjera kandidāta izšķiršanos, jo ir risks uzņemties valdības vadīšanu uz dažiem mēnešiem. Prezidenta paziņojums nodomu strādāt līdz vēlēšanām var izjaukt, bet tas atviegloja situāciju Tautas partijai, kas bija solījusi sākt sarunas par jaunas valdības veidošanu, ja to nespēs izdarīt I.Godmanis. Zināms, ka visu partiju sarunās ar prezidentu premjers arī bija sacījis, ka ir noskaņots strādāt tik ilgi, kamēr viņam uzticas Valsts prezidents. Tas nozīmē, ka premjeram vajadzēja atkāpties jau piektdienas vakarā. Taču tad intervijā LTV Panorāmā I.Godmanis lika saprast, ka gaida skaidru V.Zatlera aicinājumu demisionēt. Premjers arī uzsvēra, ka par uzticību viņam lemj Saeima. Nesen parlaments izskatīja Jaunā laika rosināto neuzticību valdībai, pret ko nobalsoja sākotnēji 51 deputāts. Taču valdību atbalstīja tikai 50 deputāti, jo Valērijs Buhvalovs (PCTVL) bija balsojumā kļūdījies un par to informēja Saeimas prezidiju. Valsts prezidents, kurš 14.janvārī deva sešus uzdevumus valdībai un Saeimai, nav atsaucis to izpildi, lai arī ir piekāpies jautājumā par koalīcijas paplašināšanu. Vistuvāk izpildei ir ekonomikas stimulācijas plāna īstenošana un starptautiskā aizdevuma uzraudzības komisijas izveidošana. Vēl nav zināms, vai Saeima apstiprinās amatā izraudzīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja kandidātu Normundu Vilnīti, par ko tiek balsots aizklāti. Nevar prognozēt, vai Saeima pieņems Satversmes grozījumus, par ko atsākušies strīdi Juridiskajā komisijā. Vairākas nedēļas tiek runāts par ministriju reorganizācijas modeļiem tā vietā, lai cilvēkiem vienkārši paskaidrotu, kā tālāk veidosies viņu dzīve. Tas vēl vairāk mazina uzticību politiķiem, jo liecina par viņu atrautību no dzīves realitātes, uz ko norāda opozīcija un eksperti.