Pirmdien koalīcijas pārstāvju sanāksmē valdības vadītājs piedāvāja jaunu kompromisa variantu — saglabāt e–lietu sekretariātu, bet likvidēt īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās, kā arī ES finanšu pārvaldes lietās sekretariātus. Par to kā galīgo lēmumu varēs runāt tikai tad, kad par minētajām izmaiņām būs nobalsots. Pagaidām par idejas īstenošanu vēl ir daudz neskaidrību.
Šīs izmaiņas atspoguļotos 2009.gada valsts budžeta paketē, kuru valdībā plānots pieņemt 7.oktobrī un drīz pēc tam — iesniegt Saeimā. Līdz ar to abi sekretariāti savu darbību izbeigtu nākamā gada 1.janvārī. Ja par šo piedāvājumu koalīcijas partneriem daudz iebildumu nav, tad daudz strīdīgāks ir jautājums, kas notiks tālāk ar šo sekretariātu funkcijām, kuras kādam būs jāturpina veikt. Premjera izteikumi par integrācijas lietu sekretariāta pienākumu nodošanu Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, "mainot tās nosaukumu un paplašinot tās nozīmi", vairākos partneros raisa šaubas.
Savukārt TB/LNNK līderis Roberts Zīle ir min, ka iespējams pēc ES finanšu pārvaldes lietu sekretariāta likvidēšanas, atstājot ES struktūrfondu līdzekļu pārvaldīšanu vienas partijas politiskajā uzraudzībā, Tautas partija, kuras pārstāvis vada Finanšu ministriju, šo līdzekļu sadali var izmantot politiskiem mērķiem. Tāpēc tēvzemieši ierosina atbildību par ES struktūrfondiem nodot Ekonomikas ministrijai, savukārt premjers uzskata, ka šo kompetenci varētu sadalīt starp Finanšu un Ekonomikas ministrijām. TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis neredz iemesla uz viņa partiju raudzīties ar aizdomām, jo viņam neesot nekas zināms par slēptiem nolūkiem, kas liek R.Zīlem apšaubīt Finanšu ministrijas spēju nodrošināt šā procesa caurspīdīgumu. M.Kučinskis arī atgādināja, ka šādas pārmaiņas prasītu ilgu laiku, jo "struktūrfondu vadības shēmā Finanšu ministrija ir galvenā struktūra, kas apstiprināta Briselē". R.Zīle arī atzina, ka viņam nepatīkot "miglas pūšana acīs, ka sekretariātu likvidēšana dos lielu ietaupījumu budžetā, kas tā nemaz nebūs".
TP frakcijas vadītājs neredz iemeslu citas pārmaiņas valdības struktūrā atlikt līdz pavasarim, pieļaujot, ka tās iespējams veikt jau pēc budžeta pieņemšanas. Jau ziņots, ka premjers bija piedāvājis apvienot Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju ar Vides ministriju un pirmdien koalīcijas sapulcē minējis vēl dažas iespējas, kā optimizēt valdību, pieļaujot, ka pie šīm iecerēm jāatgriežas ne agrāk kā nākamā gada marta beigās. Jāatgādina, ka tad jau būs sākusies pašvaldību vēlēšanu un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa, kuras laikā pārmaiņas valdībā varētu būt apgrūtinošas, lai arī atsevišķas partijas varētu būt tajās ieinteresētas. Arī no Tautas partijas ministriem valdībā, pēc koalīcijas pārstāvju domām, ar enerģisku darbību sevi ir parādījuši tikai iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Iespējams secināt, ka TP tā būtu iespēja pamainīt cilvēkus arī savā ministru komandā. M.Segliņš arī ir pieļāvis — ja viņš tiks ievēlēts par partijas priekšsēdētāju, varētu aiziet no darba valdībā. Savukārt TP līderis Aigars Kalvītis un arī M.Kučinskis uzskata, ka tas nebūtu lietderīgi un M.Segliņam jebkurā gadījumā vajadzētu turpināt vadīt ministriju.