Godmanis: Budžeta konsolidācija ierobežota

gada budžets ar deficītu ne lielāku kā 3% no IK.Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, tas var prasīt nākamo konsolidāciju par aptuveni 310 milj. latu, kas ir par 11% vairāk nekā šogad. Un tas ir ar nosacījumu, ka Latvijas IK 2011. gadā pieaugs vismaz par 3,3% (Finanšu ministrija, FM). Economist Intelligence Unit (EIU) prognozē +3,2% 2011. gadā.Aizdevuma programma izvirza Latvijai uzdevumu iestāties eirozonā 2014. gadā, kas prasa Māstrihtas kritēriju izpildi jau no 2012. gada, kur papildus budžeta deficītam zemākam par 3% ir arī prasība nepieļaut inflāciju augstāku par 3% jau 2012. un 2013. gadā. Tas ierobežo iespējas 2012. gadā budžeta konsolidācijai izmantot būtiskus nodokļu palielinājumus.Tātad - vai nu jāturpina valsts izdevumu mazināšana (kas aizvien lielākā daļā valsts atbildības sfēru - veselības aprūpē, izglītībā u. c. - jau izskatās izsmeltas), vai jāpanāk straujāks IK pieaugums, kas attiecīgi palielinātu valsts ieņēmumus.2012. gadā, beidzoties aizdevuma programmai ar SVF un EK, Latvija gandrīz pēc četru gadu pārtraukuma atgriezīsies starptautiskajā finanšu tirgū, kur jau par tirgus noteikto cenu pārdos jaunus parādus, lai pārfinansētu esošos.Pēc Latvijas Bankas datiem, 2010. gada novembrī kopējais Latvijas valsts ārējais parāds bija 20,317 miljardi latu, valdības ārējais parāds veidoja 4,133 miljardus latu, tas ir, 20% no kopējā. Pēc EIU prognozēm, 2010. gadā procentos vien par kopējo valsts parādu, kas ietver privātpersonu un uzņēmumu parādus, tika samaksāti 926 miljoni latu. Savukārt 2011. gadā un 2012. gadā EIU prognozē, ka procentu maksājumi samazināsies apmēram līdz 625 miljoniem latu, jo tiks atmaksāta daļa no aizņemtā parāda privātajā sektorā - apmērām 2,7 miljardi latu gadā.Taču, kā panākt lielāku IK pieaugumu Latvijai jau 2011. gadā un arī turpmākajos gados, lai izpildītu iepriekš minētos nosacījumus?Paanalizēsim makroekonomikas pamatvienādojumu Latvijā! Iekšzemes kopprodukta formula ir šāda: IK = C + G + inv. + eksp. - imp. C ir privātais patēriņš, G - valdības izdevumi, inv. - investīcijas, eksp. - eksports, imp.- imports. Un salīdzināsim FM un EIU IK prognozes (skat. tabulu).Gan FM, gan EIU paredz valdības izdevumu samazināšanos sakarā ar 2012. gada budžeta konsolidāciju. Gan FM, gan EIU paredz arī eksporta pieauguma tempu samazināšanos 2012. gadā pret 2011. gadu.Atšķirīgas ir prognozes par privātā patēriņa pieaugumu 2012. gadā. FM paredz nedaudz straujāku tā kāpumu nekā IK kopumā, bet EIU - kā būtiski atpaliekošu.Būtiski ir tas, ka gan FM, gan EIU straujāko procentuālo pieaugumu Latvijas IK sastāvā prognozē tieši investīcijām (virs +8% 2011. gadā un +6% 2012. gadā). Un tas par spīti tam, ka pēdējos trijos gados investīcijas Latvijā būtiski samazinājās.Ne Finanšu ministrija, ne EIU savās prognozēs gan nemin, no kurienes ieplūdīs investīcijas Latvijā un cik no tām būs sistēmisks, cik gadījuma raksturs.Uzdrošinos apgalvot, ka šogad un tuvākajos gados vienīgās garantētās investīcijas Latvijā ienāk un ienāks no ES. Tāpēc šā raksta un manu šai sērijā iecerēto turpmāko publikāciju Dienā galvenais uzdevums ir parādīt un pierādīt to, cik Latvijai tieši šogad - 2011. gadā - ir svarīgi: a) izpildīt nepieciešamās operatīvās darbības, lai būtiski palielinātu ES investīciju ieplūšanu tieši 2011. gadā iepriekš minēto iemeslu dēļ; b) pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai vidējā nākotnē pēc 2013. gada Latvijai garantētās investīciju plūsmas nemazinātos, bet iespējami palielinātos.ES investīcijas Latvijā ienāk divos galvenos virzienos. Pirmais ir ES struktūrfondi. Latvijai kopā paredzēti 4,7 miljardi eiro (3,29 miljardi latu) laika periodā 2007.-2013. gadam. Tas veido aptuveni ir 4% no Latvijas IK gadā, ja sadalām šo summu attiecīgo septiņu gadu garumā.Otrs virziens ir ES atbalsts Latvijas laukiem no ES Kopējās lauksaimniecības programmas (CAP) fondiem - kopā 2,072 miljardi eiro. Tos veido: tiešmaksājumi par lauksaimniecībā izmantojamiem hektāriem (tajos Latvijai ir ES noteiktie nacionālie griesti - 684 miljoni eiro jeb 478,8 miljoni lati) un lauku attīstības programma - 1,388 miljardi eiro jeb 972,28 miljoni lati.Ir arī papildu virziens - ES atbalsts Latvijas zinātnei un pētniecībai. Pamatā ES atbalsts dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, šai jomā notiek ES 7. programmas ietvaros. Atšķirībā no struktūrfondiem un lauksaimniecības atbalsta 7. programmas ietvaros Latvijai nav iezīmēta, garantēta atbalsta summa. Par finansējumu no ES 7. programmas mūsu zinātniekiem ir jāsacenšas vienotajā ES pētniecības telpā ar citu ES dalībvalstu zinātniekiem._Turpinājumu lasiet nākamās trešdienas laikrakstā Diena!_