Godmanis cer, ka nebūs jāizmanto viss starptautiskais finansējums

Kā nebūs jaizmanto ? A mana daļa kur ?

Klau, kur ir rakstīts, ka "kalvītis" un "slakteris" ir lamuvārdi??????????????

Ne kalvīša es nespēru, ne slakteru mūlāpiņa: I kalvītis Dieva laists, i slakteru mūlāpiņš.

Loģika saka tā: Ja iedzīvotājs ir paņēmis bankā kredītu, kuru maksā veiksmīgi, valstij no tā tikai ieguvumi - PVN u.c. Ja iedzīvotājs ir paņēmis kredītu, banka uzticējusies vērtētājam, kas pārvērtējis ķīlu un tagad, kad kungs vairs nespēj samaksāt, banka ķīlu nespēj pārdot, arī tās ir privātas attiecības. Valsts no tā necieš. Tad kādēļ jūs muldat un melojat, ka jūsu izsaimniekotā valsts kase nespēs samaksāt pensijas tikai tāpēc, ka kāds veiksmīgi kārto vai neveiksmīgi nenokārto privātus (!) norēķinus?

DIEVA JĒDZIENS : „Latviešu senā dievestība un tās atjaunojums – dievturība.”1998 : „Visnepareizāk Dieva vārds ir izmantots citu reliģiju augstāko garīgo jēdzienu apzīmēšanai latviskajos tulkojumos, radot nepatiesu un maldīgu priekšstatu par Dievu. Tāds tulkojums ir Bībeles tulkojums latviešu valodā kur jūdu ticības reliģisko tēlu „el”,”elohim” un „Jahve” apzīmēšanai ir lietots vārds Dievs, lai gan Dievam nav ne mazākās līdzības ar Jahvi. Viens iemesls, kāpēc Bībeles tulkojumos nelietoja ebreju valodas īpašvārdus, bet izmantoja kristīgai ticībai pievēršamās tautas pazīstamos nosaukumus, varētu būt cenšanās veicināt kristīgās ticības izplatīšanos iekarotajās zemēs . 601. gadā pavests Gregorijs 1 ieteica pakļautās zemēs atzīt jau pazīstamos nosaukumus un svinības, bet ielikt tajās kristīgo saturu. Tāpēc varētu pieņemt, ka arī kristīgās ticības augstākā reliģiskā jēdziena apzīmēšanai izvēlējās vārdu, kas iekarotajās zemēs bija pazīstams. Ar laiku, nomācot katrā tautā pazīstamā reliģiskā jēdziena īsto dabu un raksturu , kristieši cerēja un panāca , ka latviešu Dievs, angļu God, vācu Gott, grieķu Teos u.c. aizvietoja „el”, „elohim”, bet Dievs, Kungs un angļu Lord līdzīgā veidā aizvietojot Jahve un grieķu Kurios.” Marģeris Grīns „Latviešu senā dievestība un tās atjaunojums – dievturība Es atradu zelta nazi Maltuvītes vidiņā; Tas palicis Laimītei, Malējiņas mielojot. Meitiņām, Māsiņāmi Mīļā Māra kroņus pin – No sidraba lapiņām, No dimanta zariņiem. Mīļā Laima, Dieva meita, Nāc dziesmiņas darināt! Teic dziesmiņas, dziedi pati Par jauniem , par veciem. „Dievs, būdams visa sākums, ir arī visa radītājs vai arī dainās teikts – laidējs. Latviešu dievestība uzskata , ka visa dzīvā nedzīvā daba, cilvēki un dzīvnieki, debesis un zeme un visa garīgā un materiālā pasaule, kādu mēs to pazīstam tās lielajā daudzveidībā, ir Dieva laista. Ne sunīša es nespēru, ne uguns pagalītes: I sunīts Dieva laists, i uguns pagalīte . 3034’ Šis uzskats nerunā pretim evolūcijas procesam, jo nekas ne no kā nerodas. Viss ir dieva laists. Evolūcijas ceļā, kas taču ir Dieva laistas norises, attīstas un izveidojas mums pazīstama pasaule un viss , kas uz tās atrodas. Tas ir latviešu dievestības raksturīga mācība, kas nenonāk pretrunā ar zinātni, bet to papildina. Tas nozīmē, ka viss, ko mēs ar saviem pleciem prātiem apjēdzam, Dieva laists, tātad dievājs. Katram Dieva laistam radījumam ir savs uzdevums un sūtība. Cilvēkam kam Dievs ir devis prātu un spējas ar šo prātu rīkoties , dievišķās saskaņas uzturēšana kļūst par dievājas dzīves dzīvošanu šajā pasaulē. Te ir redzama liela starpība starp latviešu dievestību un citām reliģijām, kur cilvēks tiek uzskatīts par visas radības noteicēju un valdnieku, kam pakļauts viss pārējais. Šāda cilvēku uzkundzēšanās pārējais Dieva laistajai radībai ir svešs jēdziens latviešu dievestībā un nav pieņemama dievājam cilvēkam, kura uztverē :”Ošu, kļavi, ozoliņi, te bij mani bāleliņi”( 55781) vai „Zīlīte žubīte, tā mana māsiņa”(2528)

Kronvaldu Atis: „Un ja tu, brāl, aiz bailēm atraujies no sava sentēvu mantojuma cienīšanas, tad zini, ka tu nēsi vaļīgs, svabads zināšanu māceklis , bet vai nu savas maizes kules , vai cita kunga kalps . „

Sitiet mani ar slapju avīzi, nesaprotu, no kurienes pēkšņi Latvijai tāds bankrots, ja budžeta ieņēmumi, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pluss 500 000 000??? Un vēl septembrī viss bija kārtībā, a tagad izrādās, ka lai Valsts nebankrotētu, jāaizņemas 2 gadu budžeti. Piedevām, pagaidām esmu dzirdējis valdību runājot tikai par aizņemšanos, neviena vārda par to, ko ar to naudu darīs (izdalīs čomakiem pēc saraksta vai vienkārši vedīs caur Mārupes mežu???) un kā atdos. Ā, nu šovakar teica, ka būšot jāatdod kādos 3 gados. Varbūt ekonomikas ģēnijs Slakteris varētu ar Tautu padalīties, kā viņš taisās atdot kredītu 2 Valsts budzētu apmērā 3 gados?

Tas aizņēmums noteikti būs par maz, jo pat nezin kur izlietos. Nezin termiņus, nezin procentus. Kaķis maisā. Vai aizdevēji nezin kā pazuda G24? Parastie cilvēki, kuri paņēma kredītus, tos arī godīgi atmaksā, bet mums tāda jocīga politika, piem. ja slepkavnieks aizturēts, tā sāk gaudot, ka sabiedrība vainīga. Jāskatās, kam tika milzīgie kredīti, nevis jākaunina tauta, kura tādas summas pat sapņos nav redzējusi.

Kursh zin,lai pasaka,vai tos miljardus muusu koleegiem valdibaa vediis caur Maarupi un vai nauda buus gliiti koferos sakrauta.

he Economist arī uzsver, ka Latvijas centrālā banka nacionālās valūtas vērtības noturēšanai kopš oktobra vidus iztērējusi aptuveni vienu miljardu eiro jeb piekto daļu tās rezervju. The Economist arī norāda, ka Latvijas ekonomikas atbalsta plāna vērtība visdrīzāk pārsniegs septiņus miljardus eiro, ko segs SVF, ES, Ziemeļvalstis un Igaunija. Vienošanās nepieprasa Latvijai devalvēt latu. Galvenais arguments bija, ka lata devalvācija izraisīs sabrukumu arī citur. Ciestu gan Zviedrijas, gan Somijas bankas, kam pieder liela daļa Latvijas banku. Lata devalvācija arī smagi kaitētu Igaunijas un Lietuvas valūtai, kā arī apdraudētu stabilitāti citās krīzes apdraudētās Austrumeiropas valstīs, piemēram, Ungārijā. The Economist raksta, ka Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāns paredz bezprecedenta pasākumus tekošā konta deficīta un inflācijas samazināšanai. Pēc pēdējos gados piedzīvotā pieauguma, kura laikā pašapmierinātā valdība neko nedarīja, lai atvēsinātu ekonomiku, Latviju nākamajā gadā sagaida vismaz 5% vai pat vēl lielāka IKP samazināšanās. Plāns paredz par 15% samazināt valsts iestāžu darbinieku atalgojumu, un arī privātie darba devēji ievērojami samazina algas. The Economist nobeigumā uzsver, ka Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis ir pārliecinošs līderis, bet viņa komanda nav kompetenta. Tas ir milzīgs trūkums, jo ekonomikas stabilizācijas plāns paredz lielas strukturālas izmaiņas, arī rūpīgu finanšu sistēmas reformu.

Postīt nevajag (pat tā kā Grieķijā nē). Labs likums ir par banku nacionalizāciju. Kas notiek, kad nacionalizē? 1) Mainās īpašnieki, 2) mainās vadība, 3) restruktualizācija, 4) pārdošana (ne visos gadījumos). Te derētu izskatīt arī vairākus prihvatizācijas gadījumus.

Jāprot laicīgi aiziet. Kā saka uzņemties politisko atbildību. Bet ja grib būt pie siles. Tad lai nebrīnās...

Godmanis cer, ka nebūs jāizmanto viss starptautiskais finansējums ---------------------------------------------- ---------------------------------------------------------- Kā tad mēs to burbuli atkal uzpūtīsim?

Velns, kāpēc šeit spulcējušies tik daudz boļševiki? Nevar būit, ka tas ir statistiski vidējais visā valstī. Tad mums beigas, jo pēc mēslu dakšām sekos postīšana.

Varzas pārstāvjus algo tie privātie, kas grib piekļūt pie valsts vai pašvaldības naudas, arī eirofondiem. Neciena, bet algo. Ārpus tā varzas pārstāvji ir nederīgi. Viņi baidās pazaudēt savus lieķēža amatus un turēsies līdz pēdējam. Vienīgā cerība, ka tautas sašutums ar laiku būs tik liels, ka ne tikai konfiscēs īpašumus, bet sēdinās arī cietumā.