"Nevaru apgalvot, ka mūsu iekārta ir pašregulējoša sistēma, kas caur krīzēm sevi atjauno. Latvija ir maza, tātad it kā var mobili pielāgoties. No otras puses, katra pārkārtošanās prasa upurus. Diemžēl man nav konceptuālu ideju – viss ir daudzšķautņains un nav viennozīmīgs. Ja vienu lietu attīsti, veidojas pretruna ar citu lietu. Viens gan – mums jāpaļaujas uz savu konkurētsēju. Latvieši tomēr vairumā ir strādīgi cilvēki," vērtē ekspolitiķis.
Viņaprāt, Latvijas politiskā neatkarība nav apdraudēta, bet ekonomiskās neatkarības karogu gan neesam spējuši tik stingri turēt rokās. "Diez vai tas arī bija iespējams," piebilst A.Gorbunovs.
Ja kāds politiskais spēks piedāvātu prezidenta amatu, viņš nepiekristu kandidēt, jo uzskata, ka tam ir piemēroti jaunākas paaudzes cilvēki. Arī atgriezties politikā viņš nedomā: "Politikā vajag jaunas idejas un jaunas sejas. Politikā cilvēks ļoti ātri noveco. Kad aiziet no politikas, nav dabiski nākt atpakaļ."
Vaicāts, kas Latvijā būs mainījies pēc 20 gadiem, viņš pauž cerību, ka Latvijas sabiedrība būs iemācījusies dzīvot un strādāt jaunajos apstākļos. "Reiz 100 gramos kultūras viens runātājs nopietni teica: divdesmit gadu ir par maz, lai iemācītos dzīvot."
Visu interviju lasiet SestDienā.