Graube: Kad nebūs neviena zemessarga, valstiskums būs apdraudēts

Intervijā ar komandieri otrdien laikrakstā Diena žurnālists Atis Klimovičs vaicā par Zemessardzes lomu mūsdienu Latvijā. R.Graube teic, ka viņš kā komandieris jautājumu par Zemessardzi ir aktualizējis un to arī turpinās darīt - skatīties uz šo organizāciju mūsu valsts aizsardzības plānu kontekstā, «tāpat arī vērtēšu Zemessardzi kā plašāku fenomenu».

R.Graube Zemessardzi uzskata par svarīgāko indikatoru - «ir pilsoņi, kas vēlas šo valsti aizsargāt, kuri vēl redz šīs valstiskās vērtības, ir gatavi ziedot brīvo laiku, lai piedalītos plānveidīgā, apzinātā valsts aizsardzības nostiprināšanā». «Brīdī, kad nebūs neviena zemessarga, valstiskums tiks apdraudēts,» uzskata R.Gaube.

Viņš intervijā arī norāda, ka Latvijas neatkarības gados «no pretnostatīšanas - pilnā laika karavīri un zemessargi - rodas konfrontācijas sajūta, tāds kā sacensības vai neizpratnes gars». Tā, viņaprāt, ir pilnīgi aplama pieeja.

R.Graube ir pārliecināts, ka Zemessardzei nevar būt vienādu uzdevumu ar speciālo uzdevumu vienību, turklāt nav jāmēģina zemessargus attīstīt līdz profesionālajam līmenim. «Bet nevar apgalvot, ka zemessargi nav kaujas spējīgi. Drīzāk jājautā, vai ir pietiekami darīts, lai viņus nostiprinātu,» saka R.Graube un atbild - Zemessardzei divdesmit gadu laikā joprojām nav izveidota jaunāko komandieru apmācības sistēma.

Tiem,  kuri prāto par Zemessardzes jēgu un izdevumiem krīzes laikā, komandieris atbild, ka Zemessardzes uzturēšana nav pašmērķis. «Patiesība ir vienkārša - zemessardzei nav alternatīvas. Ar pieciem tūkstošiem profesionāļu, no kuriem liels skaits ir plānotāju, štāba darbinieku, mēs valsti nespēsim aizstāvēt, un es kā komandieris nevaru atļauties riskēt un paļauties vienīgi uz NATO 5.paragrāfu,» teic R.Graube.