Graube: “Mistral” kuģi neapdraud Latvijas drošību

R. Graube uzskata, ka Krievijai šo kuģu iegūšana savā arsenālā ir būtiska. “Jebkurš desanta kuģis ir uzbrukuma līdzeklis. Tā ir desanta platforma ieroču un cilvēku transportēšanai, iespēja tos nogādāt nepieciešamajā vietā. Militārā plāksnē skatoties, ja vienā reģionā rodas militāri tehnoloģiskas priekšrocības, tad otrai pusei ar to ir jārēķinās. Taču es nedomāju, ka šie kuģi būtu drauds mūsu drošībai,” tā komandieris.  R. Graube vērtē, ka darījums starp Krieviju un Franciju liecina, ka Krievijai acīmredzot ir grūtības ar jauno tehnoloģiju ieviešanu. Viņš pieļauj, ka kuģi varētu nepeldēt tieši Baltijas jūrā, bet Ziemeļu jūrā vai Klusajā okeānā. “Baltijas jūrā tiem varētu būt par šauru,” tā R.Graube.Jau vēstījām, ka Francija un Krievija kopīgi Krievijas kara flotes vajadzībām būvēs helikopteru bāzes kuģus "Mistral", piektdien paziņoja Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī kanceleja. Sākumā tiks uzbūvēti divi šādi kuģi, un pēc tam var tikt uzbūvēti vēl divi. Krievijā "Mistral" tipa kuģus būvēs Sanktpēterburgas kuģubūvētavā "Admiraltejskije verfi". Pirmo kuģi sāks būvēt nākamgad.Bažas par iespējamo kuģa "Mistral" iegādes darījumu savulaik pauda ASV Aizsardzības ministrijas, kā arī visu triju Baltijas valstu un Gruzijas amatpersonas. Lai kliedētu šīs bažas, Latviju, Lietuvu un Igauniju februārī apmeklēja Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Lelušs. Vizītes laikā Tallinā viņš paziņoja, ka "Mistral" pārdošana Krievijai varētu būt galīgais apliecinājums, ka aukstais karš ir beidzies.Uz 199 metrus garā "Mistral" iespējams izvietot jūras kājnieku bataljonu, 16 helikopteru un 40 "Leclerc" tipa tankus, divus vai trīs nelielus desanta kuģus un līdz pat 70 transportlīdzekļu. Tas var pārvadāt 900 desantnieku ātram uzbrukumam un 450 desantnieku ilgstošai operācijai un 150 štāba virsnieku.