Grigule auž tīklus pasaules arēnā

Vājāka par Bērziņu ir tikai Grigule. Un viņa jau nu toč nebūs prezidente.

malacis,vina veidos turisma marsrutu ''Pa Kājiņu takām''.....................,Andžas ceļi?

sapņu piepildījumam.....Eiropas struktūrfondu izšeptēšanai, kā paša Kājiņass :-)

Par Ždanoku balsoja ortodoksālie latviešu nīdēji no Krievzemes, kuri pēc okupācijas palikuši uz dzīvi Latvijā un mūsu nodevēji viņiem piešķīruši pilsonību.Par griguli balsojuši naivi cilvēciņi, kuri ticēja viņas izliktiem plakātiem ar savu ģīmi

Redz , cik draudzīgi visi kabatas vaukšķi aprej Griguli! Kur tad paslēpies diriģents?

Grigules kampaņu finasēja otkatu shēmotājs un izspiedējs ZZS truksnis

Vai tad Bērziņš vispār kaut ko darīja? Viņš tikai prezentēja valsts tēlu un nu šis jau nu nebija tas veiksmīgākais. Osteoporozes,podargas un išiasa nomocīts pensionārs,ar nesaturēšanas pēdām uz bikšu priekšas

Redz kā,nav zināms kas tiks ievēlēts,bet skaistule jau zin,ka cits nebūs gudrāks ne labāks jo ZZS bīdītie taču vispārākie kā viņa pati,gandrīz prot atšķirt Turkus no Turkmēņiem un uzskata pļūtina ierašanās Latvijā būtu tautas sajūsmas vērta,kad visa civilizētā pasaule nosoda krievu agresiju ,kas prasījusi jau 6000 cilvēku dzīvības

Ja Latvija sūta sevi pāstāvēt Griguli, ždanoku, Rubiku , tad reāli saņem sliktus signālus,Eiropā šitādas un šitādi neder.

Diezin, vai tai Grigulei nu gluži [cenzēts] būtu, bet Krūmiņam noteikti ir stīvais kas cer uz drāti

Vienlaikus pēc Trocka un viņa sekotāju krišanas padomju līdera Josifa Staļina nežēlastībā, projekts zaudēja atbalstu, un PSRS vilcinājās ar Krimas Kalifornijas izveidi. Par šīm saistībām Rūzvelts atgādināja Staļinam Teherānas konferences laikā, un pēdējais, uzreiz pēc Krimas atkarošanas no nacistiem, tieši šī iemesla dēļ izdeva pavēli par Krimas tatāru (arī armēņu, bulgāru un grieķu) deportēšanu. Tomēr pavisam drīz kļuva skaidrs, ka PSRS un ASV draudzībai nav lemts ilgs mūžs, sākās aukstais karš, un ideja par ebreju republiku Krimā tika aizmirsta pilnīgi un galīgi. Vienlaikus, lai izvairītos no ebreju organizāciju iespējamajām juridiskajām pretenzijām, PSRS CK Politbirojs pēc Ņikitas Hruščova (kurš, pretēji leģendām, nebija ukrainis, un pat neprata ukrainiski, lai gan kādu laiku bija darbojies Ukrainā) ierosinājuma, 1954. gada februārī noorganizēja Krimas nodošanu padomju Ukrainas pārziņā. Šī akcija, kas, pretēji daudziem tā laika rīkojumiem un lēmumiem, tika īstenota, ievērojot visas PSRS Konstitūcijas normas un prasības, radīja situāciju, kad, labāko padomju tradīciju garā, neviens ne pie kā nebija vainīgs un neviens ne par ko neatbildēja, ja nu vienīgi Staļins, kuram tobrīd jau viss bija vienalga