Pensija — ap 40% no algas
Pensiju sistēma Latvijā būvēta tā, lai cilvēki pēc iespējas ilgāk būtu aktīvi darba tirgū un maksātu sociālās iemaksas no pēc iespējas lielākiem ienākumiem — vecuma pensijas apjoms atkarīgs gan no darba stāža ilguma, gan sociālo maksājumu lieluma. Vienkāršoti izsakoties — jo ilgāk strādā un jo lielāku algu saņem, jo lielāks ir ienākumu aizvietojums vecumdienās. Otrs pensiju sistēmas pamatprincips ir paaudžu solidaritāte — strādājošie nopelna pensijas šodienas pensionāriem, tātad būtiska ir arī pensionāru un strādājošo proporcija. Ja strādājošie čakli veic iemaksas sociālajā budžetā, pensiju izmaksa nav apdraudēta. Ja veidojas sociālā budžeta pārpalikums, vēl jo labāk — to būtu iespējams pataupīt laikiem, kad negatīvās demogrāfiskās bilances rezultātā strādājošo kļūtu mazāk: uzkrājumu varētu izlietot pensiju izmaksai, tādējādi pasargājot strādājošos no sociālā sloga spiediena (nebūtu jāpalielina nodokļi, lai nodrošinātu pensiju izmaksu). Pēc pašreizējiem Labklājības ministrijas (LM) aprēķiniem, pensiju sistēmas 1.līmenī nākotnes pensionārs nopelna ienākumus, kas darbā nopelnīto aizvieto aptuveni 40% apjomā. Paralēli darbojas arī otrais — valsts fondēto pensiju līmenis, kā arī trešais — privātais. Kā liecina komercbanku informācija, aizejot pensijā, cilvēkam nepieciešami ap 70% no agrākajiem ienākumiem, ko bez dalības visos trijos līmeņos būtu sarežģīti sasniegt — ja vien nav kādu blakus ienākumu, piemēram, no nekustamajiem īpašumiem, dalības uzņēmumos vai tml.
Algai nav nozīmes
Liela daļa šodienas pensionāru gan diez vai sistēmu vērtētu kā efektīvu un taisnīgu, jo saņem ienākumus, ar kuriem nav iespējams apmierināt pat virkni pamatvajadzību. Kā liecina statistika, pensijas līdz Ls 160 (summa, kas tuva šā gada jūlijā aprēķinātajam iztikas minimumam Ls 161,91) aprēķinātas vairāk nekā 370 000 veco cilvēku, t.i., gandrīz 80% pensionāru, kuru kopējais skaits ir nepilni 470 000. Izskaidrojums — šie cilvēki pensijas vecumu sasnieguši, pirms sistēma sāka darboties, vai neilgi pēc tam. Šiem cilvēkiem ienākumi vecumdienām aprēķināti, ņemot vērā padomju gados nostrādātos darba gadus, par pamatu ņemot vienotu skaitli — aptuveni Ls 100, kas bija vidējā alga 1996.gadā, laikā, kad sāka darboties jaunā sistēma. Netiek ņems vērā, cik savulaik cilvēks pelnījis vai kādu darbu darījis, tāpat pensija netiek aprēķināta par darba gadiem, ko nav iespējams dokumentāli pierādīt. Noteikta arī minimālā pensija — tā nedrīkst būt mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (VSNP), kas reizināts ar koeficientu, kas atkarīgs no darba stāža (VSNP ir Ls 45, minimālā pensija — no Ls 49,5 līdz 76,5). Sistēmas veidotāji atzīst, ka sistēma nav taisnīga pret tiem, kuri sasniedza pensijas vecumu līdz 1996.gadam, taču uzsver — tā vērsta uz nākotni, tās augļus baudīs pašreiz strādājošie.
Tā kā ienākumi vecumdienās daudziem ir nepietiekami, lielu atsaucību guva 23.augusta referendumam nodotie, Pensionāru un senioru partijas un organizācijas Sabiedrība citai politikai virzītie pensiju likuma grozījumi. Ja tie stātos spēkā, minimālās pensijas strauji pieaugtu — no pašreizējiem nepilnajiem Ls 50 līdz vismaz Ls 135. To augstākie "griesti" būtu Ls 202,50. Grozījumu virzītāji uzskata — valsts ir pietiekami pārtikusi, lai spētu parūpēties par vecajiem cilvēkiem. Tiek norādīts arī, ka pastāv virkne neizmantotu iespēju, kā palielināt valsts ieņēmumus, lai pensiju izmaksai pietiktu naudas. LM aizrāda — grozījumi ir nepārdomāti, jo attiecas ne tikai uz pensionāriem, kuriem aprēķinātas netaisnīgi mazas pensijas, bet arī uz tiem, kuri dodas pensijā pašlaik un pensionēsies nākotnē, līdz ar to humānā iecere uzlabot šodienas trūcīgāko pensionāru dzīvi apdraud visu sistēmu.
Iemaksas saruks
Ja referendums izdosies, valdība sola ievērot jauno kārtību un izmaksāt palielinātās pensijas. Vienlaikus izskan brīdinājumi, ka grozījumi ja ne sagraus, tad visupirms vismaz būtiski satricinās visu sistēmu. Pirmkārt, palielināsies sociālā budžeta izdevumi. Piemēram, pašlaik, ja cilvēks sasniedz pensijas vecumu, viņa darba stāžs ir tikai 10 gadu, bet sociālie maksājumi veikti no Ls 160 algas (pašreizējā minimālā alga), tiek aprēķināta vecuma pensija ap Ls 20. Tā kā noteikts, ka cilvēkam ar šādu stāžu nevar būt tik maza pensija, viņa pienākas minimālā Ls 49,50 — vairāk nekā divreiz lielāka. Starpību — ap Ls 30 — samaksās valsts, izmantojot sociālā budžeta līdzekļus. Ja stājas spēkā grozījumi, pensionāram 10 gadu stāžu un Ls 160 algu pienākas minimālā pensija Ls 135 — starpība starp nopelnīto un piešķirto ir ap 115 latu. Tas nozīmē, ka starpības kompensēšanai jāizlieto vairāk naudas.
Otrkārt, tiek apdraudēts paaudžu solidaritātes princips — strādājošie vairs nav īsti ieinteresēti maksāt sociālās iemaksas no visiem ienākumiem, jo valsts jau tāpat būs spiesta maksāt salīdzinoši lielas minimālās pensijas. Piemēram, pašlaik, lai nopelnītu 150 latu pensiju, jānostrādā 40 gadu, maksājot sociālās iemaksas no gandrīz Ls 340 algas (šie aprēķini ir ļoti aptuveni). Ja grozījumi stājas spēkā, valsts garantēs Ls 157 pensiju jau tad, ja stāžs būs kaut vai tikai 21 gads, bet sociālās iemaksas maksātas vien no minimālās algas. Zūdot ieinteresētībai krāt vecumdienām, pastāv risks, ka sociālā budžeta ieņēmumi sarūk neproporcionāli strauji pieaugošajiem izdevumiem. Valdības pārstāvji brīdinājuši — tādā gadījumā, lai nodrošinātu pensiju izmaksu, var nākties ķerties pie nepopulāriem lēmumiem, kā pensiju vecuma vai nodokļu paaugstināšana, bet sliktākajā gadījumā — pensiju vienādošana atbilstoši faktiskajām budžeta iespējām.