Gruzdovs: No PSRS iebraukušajiem grūti samierināties ar Latvijas neatkarību

"Inteliģences līmenis ir tik zems, ka jauna meitene var iesist un iespļaut sejā sievietei cienījamā vecumā. Absolūts inteliģences un audzināšanas trūkums. Japānā tūkstošiem sagrautu māju, taču nav marodieru. Neizmanto situāciju, lai zagtu. Jo tur ir ļoti augsta, civilizēta kultūra. Bet Latvijā svārstās – dot kultūrai līdzekļus, nedot. Bet kā izmērīt un izcenot labas izrādes iespaidu uz cilvēka vērtību izpratni? Ja uzvedums emocionāli aizskar, ja skatītājs saprot vēstījumu, sievietes kļūst brīvākas, sāk mīlēt, vīrieši cienīt sievietes… Protams, Latvijai šobrīd finansiāli grūti. Taču, ja teritoriāli tik mazu valsti tik ilgi nespēj sakārtot un saimnieciski pārvaldīt, kaut kas īsti kārtībā nav," M.Gruzdovs izteicies intervijā Latvijas Avīzē.Viņaprāt, krievu valodas iecelšana valsts valodas statusā būtu lāča pakalpojums krievvalodīgajai iedzīvotāju daļai, bet obligātajā valodu apmācības programmā skolā būtu jāiekļauj krievu un angļu valoda. Tad nākamajai paaudzei nebūs šādas problēmas. Viņš gan atzīst, ka šis ir ļoti politizēts jautājums: "Jā, patlaban neviena valsts Latvijas situācijā nepieļautu krievu valodu kā otru valsts valodu. Tik ļoti spēcīga tā komunistiskā ēna, ka… Krievijā diez vai jelkad atgrieztos komunisms, bet Latvijā – tur tas paradokss – tas gan var notikt."Režisors norāda, ka "padomiskās propagandas apmātajai paaudzei vairs nav ko zaudēt": "Iedomājieties krievu pensionāru, kurš vai visu mūžu atdevis tai valstij, kuras pēkšņi vienā rītā vairs nav. Un cilvēks pamostas kā svešinieks zemē, kuras valodu neprot. Politiķi un vēsture sačakarējuši vai visu dzīvi. Un kāda ir šo veco ļaužu perspektīva? Vienīgi nāve. (..) Ja būtu mana teikšana, tiem vecajiem krievu pensionāriem es nemāktos virsū ar latviešu valodas apguvi. Cita lieta attieksmē pret jaunajiem, jo viņiem šajā valstī ir perspektīva. Tāpēc apgūsti un cieni tās valodu."