) tiesību aizsardzību, kā arī veicināt kultūru dažādības izplatīšanos Latvijas sabiedrībā." Tomēr, saskaroties ar reālo ĪUMSILS darbību, nākas konstatēt, ka valsts sabiedrības integrācijas politikas īstenošanā konsekventi tiek izslēgta viena sabiedrības grupa — homoseksuāli orientēti cilvēki. Ja vēl nesen izslēgšana notika slēpti, tad šobrīd ministrs O.Kastēns savu nostāju pauž atklāti un nicinoši gan vārdos, gan darbos. Uzskatām, ka šī ir apzināta LPP/LC politika, kura tikusi realizēta jau kopš 2006.gada Saeimas vēlēšanu kampaņas, talkā ņemot baznīcu vadītājus. Ironiski, ka tieši sabiedrības iecietības veicināšanas lietas ir uzticētas ministram, kas pārstāv Latvijas visneiecietīgāko politisko partiju. Uzskatām, ka šāda politiskā stratēģija ir bīstama, jo tā šķeļ sabiedrību, veicina dažāda veida naida izpausmes un galu galā vēl vairāk attīsta cilvēkos neticību valsts politiskajai varai. Visskaudrāk O. Kastēna vadītā sekretariāta liekulība bijusi redzama divos lielos pasākumos, kurus Latvijā īstenojis ĪUMSILS, proti, 2007.gada Eiropas Vienādu iespēju gada visiem ietvaros, kā arī saistībā ar valsts programmas "Nacionālā programma iecietības veicināšanai 2009.—2013." izstrādi.
Eiropas Vienādu iespēju gads
2007.gads Eiropas Savienībā tika aizvadīts kā Vienādu iespēju gads visiem. Tā mērķis bija vairot Eiropas Savienības iedzīvotāju informētību par viņu tiesībām uz vienlīdzīgu izturēšanos un uz dzīvi bez diskriminācijas. Šā gada laikā īpaši tika uzsvērtas visas pazīmes, pēc kurām kāda cilvēku grupa vai indivīdi var tikt diskriminēti, proti, vecums, dzimums, etniskā izcelsme, invaliditāte, seksuālā orientācija un reliģiskā piederība.
Seksuālā orientācija ir viens no ES aizliegtajiem diskriminācijas pamatiem, kas ir minēts gan Eiropas Kopienas dibināšanas līguma konsolidētās versijas 13.pantā, gan Pamattiesību hartā, kura kļūs juridiski saistoša visām ES dalībvalstīm, līdz ar Lisabonas līguma ratifikāciju arī Latvijai.
Latvijas vienīgā homoseksuālu cilvēku interešu aizstāvības organizācija, LGBT un viņu draugu apvienība Mozaīka, tāpat kā vairākas citas NVO īstenoja projektu Vienādu iespēju gada visiem ietvaros. Par spīti tam ĪUMSILS konsekventi "aizmirsa" Mozaīku uzaicināt uz pasākumiem, kas notika minētā gada ietvaros.
Tā tas, piemēram, notika 2007.gada 14.novembrī, kad ĪUMSILS sadarbībā ar Eiropas Komisiju rīkoja konferenci Vienādas iespējas VISIEM – valsts un sabiedrības loma, kurā citu starpā piedalījās Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un vienādu iespēju ģenerāldirektorāta Eiropas Vienādu iespēju gada visiem pasākumu koordinatore Katrīna Manjāna. Ierodoties Latvijā, K.Manjāna bija ļoti pārsteigta par to, ka ĪUMSILS Mozaīku ne tikai nav uzaicinājis runāt konferencē par gada ietvaros īstenoto projektu, kā to bija iespēja darīt pārējo diskriminācijas pamatu pārstāvju organizācijām, bet nav uzaicinājis Mozaīku uz konferenci vispār.
Kāda ĪUMSILS pārstāve Mozaīkai skaidri norādīja, ka Mozaīka netika aicināta piedalīties politiskā uzstādījuma dēļ.
ĪUMSILS neuzaicināja Mozaīku piedalīties arī Vienādu iespēju gada visiem noslēguma konferencē Lisabonā 2007.gada 19.—20.novembrī, kurā tika izvērtēti Vienādu iespēju gada visiem aktivitāšu rezultāti. Pāris stundu laikā pēc tam, kad K.Manjāna to uzzināja, Mozaīku uz šo konferenci uzaicināja Eiropas Komisija.
2007.gada 14.decembrī Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā notika Vienādu iespēju gada visiem noslēguma pasākums. Tā laikā un pēc tā stacijā atradās ar ES finansējumu izgatavoti informatīvi materiāli latviešu valodā. Tajos esošajā diskriminācijas pamatu uzskaitījumā seksuālā orientācija nebija minēta.
Valsts programma
2008.gada martā pēc ilgāka pārtraukuma aktualizējās valsts programmas Nacionālā programma iecietības veicināšanai 2009.—2013. izstrāde.
2008.gada 26.martā ĪUMSILS rīkoja tikšanos ar NVO, lai apspriestu rogrammas projektu. Kā izrādījās vēlāk, šī tikšanās tikpat labi būtu varējusi nenotikt. Proti, īsi pēc tikšanās ar NVO, kurā O. Kastēns pats nepiedalījās, ministrs tikās ar baznīcu pārstāvjiem un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju J. Šmitu. Tieši tās lietas, kuru nepieciešamību programmā uzsvēra NVO, baznīcu pārstāvji no programmas izsvītroja. Būtiskākā no tām — pazīmju uzskaitījums, kuru dēļ var izpausties neiecietība un diskriminācija.
ĪUMSILS pārstāvji neslēpa, ka seksuālās orientācijas kā neiecietības pazīmes iekļaušanu baznīcu pārstāvji un O.Kastēns uzskatītu par homoseksualitātes propagandu.
Kā zināms, tieši baznīcu pārstāvji un J.Šmits ir tie, kas visaktīvāk vēlas ierobežot homoseksuālu cilvēku Satversmē un starptautiskos tiesību aktos noteiktās tiesības. J.Šmits homoseksualitāti ir saucis par nāves kultūru, rupji iestājies pret grozījumiem Darba likumā un citādi paudis savu vēlmi izslēgt homoseksuālus cilvēkus no publiskās telpas.
Līdzīgus vārdus lietojuši arī J.Pujats un J.Vanags. Turklāt J.Pujats gan savos dievkalpojumos, gan plašsaziņas līdzekļos konsekventi izplata klajus melus ar nolūku demonizēt un marginalizēt homoseksuālus cilvēkus.
Protams, ka situācijā, kad diskriminācijas pazīmes iecietības veicināšanas programmā vispār netiek minētas, ir viegli kādu sabiedrības grupu izslēgt, īpaši, ja programmā nav nevienas konkrētas aktivitātes, kas būtu vērstas uz šīs diskriminētās grupas situācijas uzlabošanu.
Tuvojas ikgadējo Draudzības dienu ietvaros notiekošais gājiens, kad policijai nāksies celt augstus žogus, lai pasargātu vienu sabiedrības daļu no agresoriem, kas vēlas šo sabiedrības daļu iznīcināt. Patiesai valsts iecietības programmai būtu jāiekļauj stratēģija, kā mazināt šo agresivitāti un aizspriedumus pret cilvēkiem ar atšķirīgu seksuālo orientāciju, nevis jācenšas izslēgt tos, kuru iznīcību vēlas redzēt citi. Ļoti interesanti būtu uzzināt ĪUMSILS analīzi par galveno agresoru profilu — nebūsim pārsteigti, ja parādītos interesantas saites ar Latvijas baznīcām un sektām.